piemērīju sev un tikpat apsurdi der(?) arī otrādi. vienīgais, kāpēc esmu vajadzīga, ir vagīna, lai gan no otras puses - ja man aizšuj muti, nekā vairs nepaliek pāri

tad man ir veicies un manā tuvo paziņu lokā nav tādu sieviešu, kas, pirmkārt, mētājas ar vārdiem/solījumiem/sauc kā gribi, otrkārt, nepilda teikto. īsi sakot - parasti nebrauc pa ausīm un pasaka, kā ir, nevis kaut ko muhļī. turklāt sievietes, parasti, necenšas mani dabūt gultā. :D

šiet gan stāsts bija kā reiz' par ko citu. kā reiz' otrādāku.

oj nē, tad tas riktīgi man der. nepretojos vēlmei solīt, bet pildu visu ļoti atkarībā no savas mirkļa iegribas(lasi "bieži nepildu"), bet tas nav ļaunprātīgi- tajā mirklī tiešām ticu tam, ko solu. muhļīt gan es nemuhļīju labāk tieši, bet ar gultā dabūšanu- ar biklākiem eksemplāriem aiz matiem šito arī var pievilkt klāt :D

:D izsmējos gandrīz nokrītot no krēsla. bet ja nopietni, tad šī ir retā rakstura īpašība, kuru neciešu - apsolīji, pildi, nevari pildīt, nesoli (lasīt kā nerunā), jo man vieglāk no tā, ka tajā brīdī tiešām to domāji, nepaliek :)