kad iekšā aiz niknuma viss vārās tā, ka aiz bezpalīdzības sajūtas asaras sprāgst ārā pašas no sevis, uz brīdi jāapstājas vai/un jāparaud nedaudz dām-istabā. ko arī izdarīju.

jā, ātri gan no manis izpurināja priecīgo susļikiņu, bet nekas - vietā nāk vienaldzība.