|
|||||||
Obser Ver -
Comments:Es janvārī nolēmu šogad noskriet pušelnieku, iesāku skraidīt un trenēties un itkā jau šķita, ka ceļami būs, pie viena vēl sakoļīju cilvēkus skriet un līdzdarbpties. Bet tad atnāca Rževskis- es saaukstējos. Un svētdien varēju vien zīmēties finišā kā līdzjutēja.
Pusmaratoni ir arī Kuldīgā- jūlijā un Valmierā: septembrī. Nu, un tas tomēr nav tik nopietni kā pilnais, kur lielākā loma ir mentālajām spējām savākties: skatījos, kā skrien tie vīriņi- absolūts bezlaiks, beztelpa: kā pulksteņi vienā rimā, neko neredz, vien pieskaras zemei. aha, aha. Septembris Valmierā varētu būt TAS.
Pusmaratonu skrēju pirms gadiem ...emmm... tad kad man bija 15:) ja pareizi atceros. Bet kā var noskriet maratonu - jā, jā. Par to man nav nekāda sajēga un nerodas arī jožot savus apļus pa mežu. Pa kurieni Tu veic savus skrējienus? Laimīgo Šmerļavudu?
Vienu gan es secināju- orientēšanās man patīk labāk: mežs, karte, ne tik vienveidīga dragāšana. Bet savs prieks ir arī skriešanā. Hmm, laimīgais? Šmerlis gan, jā.
Esot pilns ar virinātājiem, tik pie manis nez kāpēc neviens nav vērsies:P Tā orientēšanās vienmēr no manis izvairās, nav pat sanācis mēģināt. Šmerļa svaigā gaisa apsolījums, tas tā kā liekas lāgs, par virinātājiem ir dzierdēts, bet Tu vienkārši neesi target audience. :))
Orientēšanās nupat jau ielenc, ne tikai neizvairās, Magnēts ir visur, 3 dienas nedēļā, kā tāds lielveikala gājiens, neizbēgams. Drusku blakne, ka baigās masas, bet vispār- skrienot to tā īsti nejūt un pats pasākums vienmēr ļauj tik patīkami pavilkt sevi uz zoba, sak' ak, gudriniek, gudriniek... p.s. nu ja, ceļgali, protams: cietajam segumam specapavi un speciālie vingrojumi apgūti iekš ValstsTraumOrtopSlimn. Kas jokaini, ka sāp nevis traumētais celis, bet veselais.
(Reply)
|
|||||||