Obser Ver -

Mar. 6th, 2012 07:23 pm

Skriešanas sezona pilnā plaukumā. Lūk, un svētdien bija tāds gadījums. Pamodos ne šāds ne tāds, noguris un šķaudīgs. Atcerējos senā cīņubiedra gudrību, ja negribās tad nevajag, citādi būs vēl sliktāk, saslimsi pa īstam, vai traumu norausi, ka likts. Tā nu atslābu un gatavojos varonīgi nekustēt no mājas ne soli. Tak nē, pēc pusdienām velniņš sāka dīdīt, sak, pa lentu jau tāpat var pastaigāt vien, nav jau jāskrien, uz pulsu skatamies un sajūtām. Aizbraucu līdz iestādei, tā pavisam negribīgi izkāpu no auto, turpinot iekšējo dialogu par gribu un nila vārdā nosaukto pusmaratonu. Saģērbos, uzlīdu uz aparāta, un - aidā. Pulss paklausīgs kā cirka lācītis, endorfīni miligramiem burbuļo, un tā visus 15 km.

Vārdsakot, iesnas neskaitās, aimīn, tas ir invalīds atmazons, dārgie draugi.

Tags: skrienu

4 comments - Leave a comment

Comments:

From:	barbala
Date:	March 6th, 2012 - 09:11 pm

(Link)

Es daru tā, ka tad, ja jūtu, ka taisās slimums, tad kā reizi aizeju pēc endorfīniem un viscaur apasiņoties, lai slimīgums ārā izdzenas. Vienīgi jāatceras uzvilkt šalli un cepuri pēc tam, lai jauns neieskrien. Šādā vīzē pfupfupfu šoziem nesaslimu. ura!

(Reply) (Thread)

From:	biezpientaure
Date:	March 6th, 2012 - 09:32 pm

(Link)

Šo esmu dzirdējis un vienreiz pat izmēģinājis, galvenais esot turēties ārstnieciskās devas ietvaros, 3km +- un bez varoņdarbiem.

(Reply) (Parent) (Thread)

From:	observer
Date:	March 6th, 2012 - 09:48 pm

(Link)

ārstnieciskā deva jau katram sava

(Reply) (Parent) (Thread)

From:	biezpientaure
Date:	March 6th, 2012 - 10:09 pm

(Link)

ne nu skaidrs, bija muļķīgi pieminēt 3km kad cilvēki 15km nosoļo tikai tāpēc, ka nelabais dīda - pat īsti negribot skriet.

(Reply) (Parent)