Obser Ver -

Jan. 12th, 2011 08:19 am

Vakar pirmo reizi mūža paskrēju pa gumijas lentu. Tā lūk, pirmais solis ceļā uz bezalkoholisko alu un gumijas sievieti jau sperts. Nebija tik slikti, vienīgi tas bezvējš nepavisam nedzesē, un (cerams tāpēc) pulss baigi nepaklausīgs (lasi - uzleca maita augšā un nācās skriet baigi lēni). Biju nolēmis šodien atkal, bet tad iejaucās personīgais sevis žēlošanas velniņš, ka nevajag jau uzreiz forsēt katru dienu un vispār no rīta tāds nogurums jūtams. Starp citu, tas laikam arī uz vecumu, ka mostoties sen neesmu juties žirgts un spirgts, bet gan tāds pusslims pusapdauzīts. Un tā nolēmu sevi pasaudzēt, un rau, tieši pēc stundas no noguruma vairs ne vēsts, tik škrobe par nosačkoto rīta skrējienu pa gumijas lentu.

Tags: skrienu

3 comments - Leave a comment

Comments:

From:	shelly
Date:	January 12th, 2011 - 07:50 pm

(Link)

Burrrvīgs ieraksts.
PS - Es uz to gumijas lenti nekādi nevaru saņemties, man bail, ka nemācēšu ar jamo rīkoties, novelšos zemē un par mani skaļā balsī smiesies viss klubs.

(Reply) (Thread)

From:	observer
Date:	January 12th, 2011 - 10:04 pm

(Link)

Jā, un kā zināms no videokurioziem, tā lenta neveiklo sportotgribētāju pamatīgi aizsviež pret sienu:)
Tas ir dīvaini, bet lentas lietošana izrādījās intuitīva un uz sajūtu pavisam droša. Jocīgākā sajūta bija, kad pēc 50 min skrējiena nokāpu. Stāvot uz vietas vienu brīdi likās, ka apkārtne šļūc pa apakšu kaut kā prom

(Reply) (Parent)

From:	celies
Date:	March 28th, 2011 - 11:25 am

(Link)

Nebiju padomājis par bezvēju. Arī vēl neesmu skrējis pa lentu. Tas man vēl priekšā.

(Reply)