Obser Ver - Post a comment

Vakar pirmo reizi mūža paskrēju pa gumijas lentu. Tā lūk, pirmais solis ceļā uz bezalkoholisko alu un gumijas sievieti jau sperts. Nebija tik slikti, vienīgi tas bezvējš nepavisam nedzesē, un (cerams tāpēc) pulss baigi nepaklausīgs (lasi - uzleca maita augšā un nācās skriet baigi lēni). Biju nolēmis šodien atkal, bet tad iejaucās personīgais sevis žēlošanas velniņš, ka nevajag jau uzreiz forsēt katru dienu un vispār no rīta tāds nogurums jūtams. Starp citu, tas laikam arī uz vecumu, ka mostoties sen neesmu juties žirgts un spirgts, bet gan tāds pusslims pusapdauzīts. Un tā nolēmu sevi pasaudzēt, un rau, tieši pēc stundas no noguruma vairs ne vēsts, tik škrobe par nosačkoto rīta skrējienu pa gumijas lentu.