|
|||||||
Obser Ver -
Comments:Pirms tam galīgi tizls nebiju, centos reizi nedēļā basketu uzspēlēt, bet sēdošais darbs un baltmaize nebija mani īpaši saudzējuši:)
Skolas laikā aktīvi nesportoju, biju diezgan pašvaks - mazs un vārgs. Bet jau toreiz ar čomu, kurš līdzīgs pēc spējām, joka pēc mēģinājām garus gabalus paskriet un savus 20km pamatskolas beigās spējām pievarēt. Kaut kāda dispozīcija tajā ir, bet es drīzāk piekrītu, ka amatiera līmenī pusmaratonu noskriet var teju katrs. Tas priecē, man baigi gribētos līdz 40 gadiem kauč pusmaratonu noskriet puslīdz cienījamā tempā. Laikam sevis pārvarēšanas dēļ visvairāk, rakstura audzināšanai un tā. Kāda tev motivācija? Ir kāds treneris arī bijis vai tikai pašmācība?
Ar dispozīciju ir interesanti, cik atceros, bija kaut kāds fizioloģiskais pamatojums muskuļu uzbūvē un veidošanās principos, ir jau arī tīri vizuāli redzams, ka lielākā daļa maratonskrējēju ir samērā smalki un sīksti. Man tā sistēma ir tāda, ka ātri veidojas spēcīgi, reljefi muskuļi, bet izturība ir švaka. Savulaik daudzcīņās pēc sprinta disciplīnām 800 metru skrējiens par vairākām pozīcijām uz leju nometa, kaut gan tas pat īsti nav tīrs garais gabals. Motivēja tas, ka vienā brīdī riktīgi pēc tizla sajutos, kā arī atklāju, ka skriešana pavisam reāli palīdz atgūties pēc dažādiem riebīgiem pārdzīvojumiem. Un ja tie nāk nepārtrauktā strīpā, tad sportiskā forma aug ātrāk kā bobītis:). 90% skrienu pilnīgā vienatnē, nekāda trenera vai uzticama treniņu biedra man nav.
Manuprāt, [izbijušam] sportistam-vieglatlētam sākt nodarboties ar garajiem gabaliem kā reizi ir ļoti OK. Pieredze ļauj labāk saprast, kas notiek ar organismu, pamanīt pārtrenēšanos vai sajust rezerves utml. Vien jāsamierinās, ka agrākais background nekā te nebūs izmantojams. Kāju muskuļi no skriešanas bišķi paaug gan, bet ja tikai skrien garus gabalus, viss pārsvarā aiziet "sīkstumā". O, 800 (1500)m daudzcīņas beigās nevienam vieglatlētam nepatīkot:) Njā, es to tizlumu kaut kā ar riteņbraukšanu reizēm kompensēju, bet sajūta īsti nepazūd. Vienvārsakot, ar skriešanu var attālināties no zebras pēcpuses, ja?:D
Laikam jau ir tā, ka katrs ar saviem paņēmieniem to ķobi kārto, man fiziskā izdzīšana līdz galam nestrādāja, tāpat papildu metodes vajadzēja. Tagad domāju, kā kombinēt un līdzsvaru dabūt. Līdz skriešanai vēl brīdis paies, jo vēl ar staigāšanu bik problēmas, bet gribētos gan. Pa sapņiem brīžiem rādās tā fiziskā brīvības sajūta, kad ķermenis klausa. 800 metri dažiem tieši ir tas moments, kurā pēdējā brīdī kompensēt mazākas spējas citās jomās:)) kā reiz šosezon taisos kaut ko pamēģināt. Esmu it kā apņēmies, bet esmu arī krietni bremzēts uz ceļošanu.
Lai socializētos vai salīdzinātos ar citiem, vai arī pa vidu tam visam savus spēkus pārbaudītu?:) Vai arī viss kopā?
Ar sacensībām vispār interesanti ir, savulaik diezgan skaidri varēja atpazīt tādas kā divas galējības - vieni sacenšas paši ar sevi un hronometru u.c., otri ir vairāk sensorais tips, izbauda visu procesu, atmosfēru, papļāpā ar citiem, pačamda tāllēkšanas bedres smiltis un tā (es biju pie tiem otrajiem). drīzāk, lai praktizētu "skriešanas tūrismu". Tas manā saprašanā radītu ceļojumam krietni spēcīgāku saturu. Socializēšanās nav mana stiprā puse (sevišķi, ar skrējējiem), arī samērīšanās mani īpaši nesaista. Es būtu tas pirmais tips, ja nu tā jāpozicionējas.
Forši, saturs ir laba lieta:) ārzemēs varētu arī būt labāka loģistika, nu tur pareizajās vietās izliktās ūdens un enerģijas želeju stacijas un tā. Kaut gan tas laikam pilnajos maratonos aktuālāk, kā ir ar pusmaratoniem, gan jau vajag uzpildīt enerģijas krājumus, ne?
Teorētiski pusmaratonā varētu iztikt, bet es vienmēr pārīti ieņemu. Dažreiz ir tā, ka pēc stundas skrējiena vēders nonstopā rūc. Tad tā želeja forši aizsmērē tukšuma sajūtu vēderā, un laba sajūta jau ir labs solis veiksmes virzienā.
btw, cik esmu dzirdējis, želejas parasti nekur netiek piedāvātas no organizātoriem - tikai ūdens un enerģijas dzēriens. Opā, tad jau laikam sponsoru jautājums - kāds nu tev tas pieejamais stends?
Kaloriju patēriņu skaiti arī? |
|||||||