Terapeits maksā vidēji 30 eur par reizi. To vajag bieži vien ne tikai pašam pacientam, bet arī viņa tuvākajiem - dzīvesbiedram, vecākiem, bērniem. Tas ir milzu kapitāls tiem, kas krāj naudu, lai varētu vispār iet uz starošanu, jo viņam no Daugavpils līdz Rīgai jātiek un 7,11 par katru dienu slimnīcā jāmaksā. Kā man Oļa, kurai krūts vēzis, pie kafijas automāta atzinās - nevarēju izturēt, gribēju kārties, aizgāju pie psihiatra, izrakstīja ripas, ko visa ģimene (!!!) lietojam.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Bet ko es Tev stāstu! :))) Tā kā nezinātu. :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:)

Man pēc LOCa bija tāds kā apstulbums par to, cik daudz mūsu ir, par to, kur viņi visi pazūd un liekas ar savu sāpi, visi tie cilvēki, ar ko aprunājos, gaiteņos blandoties. Publisko ļoti maz, cilvēkiem kauns stāstīt. Ja stāsta, tad caur 'vēzis kā dāvana' perspektīvu, bez kuras dzīvi nevar novērtēt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā! Un es tagad nesaprotu, kas man jāsaka, kad kāds ārsts jautās diagnozi man bija vēzis vai man ir vēzis? Lkm bija?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

He, atceros to mulsumu. Es ilgu laiku nevarēju pateikt pagātnē, jo nebija skaidrs, vai iznīdēts. Laikam sāku teikt "bija" pēc pirmās reizes, kad bija marķieris vajadzīgajā diapazonā un usg, rentgens bija ok.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

+Atcerējos, ka ar omi runāju, viņai pašai bija vēzis pirms 20 gadiem. Arī slēpa piespiedu kārtā un tagad teica, ka ir vieglāk runāt, jo ir kāds, kas saprot to pieredzi. Visam smagumam izgāja padomju laikā cauri, brr. Tagad mums kontakts vēl tuvāks nekā jebkad.

(Reply to this) (Parent)