|
6. Nov 2015|15:09 |
:)
Man pēc LOCa bija tāds kā apstulbums par to, cik daudz mūsu ir, par to, kur viņi visi pazūd un liekas ar savu sāpi, visi tie cilvēki, ar ko aprunājos, gaiteņos blandoties. Publisko ļoti maz, cilvēkiem kauns stāstīt. Ja stāsta, tad caur 'vēzis kā dāvana' perspektīvu, bez kuras dzīvi nevar novērtēt. |
|