Comments: |
Cilvēki jau izsenis audzinājuši sava rakstura stingrību, atsakoties no lietām, kuras dod baudu. Askēze un ciešanas, kuru rezultātā rodas pārākuma sajūta pār tiem, kas tā nerīkojas. Ar to es gribēju pateikt, ka arī man ir bail no vegāniem, pat no tiem, kurus labi pazīstu personīgi.
Man bail nav, drīzāk - žēl.
nē, nu Tu jau esi lielāks par mani. Tu vari atļauties žēlot, a man bail.
Domā apēdīs tevi? Vegāni tak, pilna cepumpaka tur nav pie šī klikšķa, iespējams, nu nomētās ar salātlapām varbūt. Pārdzīvosi:)
Nesaki viss. Bailes ir visai pamatotas, jo tu jau nezini, kas tam vegānismam ir pamatā. Ir tādi, kas nepatērē dzīvnieku izcelsmes produktus, jo ir pret rūpniecisko lauksaimniecību. Kas zin, izvedīs tevi kādā meža pļaviņā, un paziņos, ka tagad tev tiek dota iespēja aizmukt, pirms esi kļuvis par cepeti.
pilsēta taču ir kas līdzīgs rūpniecīgai lauksaimniecībai, t.i., tiem vistu būriem. vot labi audzētiem lauciniekiem gan būtu jāuzmanās.
Nu, kaklā vēl jāiekar kāda korporatīva caurlaide, un var pavisam droši justies.
Žēlums nozīmē just pārākumu, bet es neizjūtu pārākumu pret cilvēkiem, kas spēj sevi tik ļoti ierobežot. Man ir bailīgi (ne jau līdz tādām bailēm, kā no zirnekļiem, bet tomēr), jo es zemapziņā saprotu - ja cilvēks spēj neēst zivis un biezpienu, viņš ir spējīgs uz vēl trakākām lietām.
Es nesaskatu savā žēlumā ne kripatas pārākuma apziņas.
Jebkurš wannabe psihologs tev pateiks, ka žēlums vienmēr ir sajūgts kopā ar pārākuma sajūtu.
Jā jā, un "līdzjūtība" ir māsas ar "prieks par otra nelaimi". Ok. wannabe viedoklis pieņemts.
Nevajag jau uzreiz lamāties, es domāju, ka diskusija beigusies.:>
Nu, beidziet, vegāni ir mūsdienās gandrīz vai vienīgie cilvēki, kuri, nebūdami reliģiski apmāti, ir gatavi savas pārliecības dēļ vismaz kaut ko aktīvi darīt. Daudz pārliecinošāk par teju jebkuriem ikdienā sastopamajiem vietējiem tikumības, vārda brīvības (ieskaitot cibu) vai Pussy Riot aizstāvjiem.
Pats neesmu vegāns, bet respektēju.
Labs cilvēks nav profesija.
Neēst nav aktīvi, tas ir pasīvi, manuprāt.
Ierobežot sevi, tas it kā laikam ir pasīvi, bet mūsdienās, kad patēriņš ir norma, manuprāt, tomēr aktīvi | |