Kādēļ dot vai kādēļ nedot ir katra paša ziņā. Tāpat kā tas, vai dot vispār, cik daudz, kurā brīdī utt.
Man laikam jāmācās skaidrāk izteikties - es neredzu būtisku atšķirību starp piemešanu oficiantei un piemešanu sanitārei un man nudien nav saprotams, kāpēc piemešana oficiantei ir labais tonis, bet piemešana sanitārei smags nodarījums pret cilvēci.
Sanitārs nekādu hipokrāta zvērestu nav devis un tik pat ļoti var ietekmēt cilvēka dzīvības procesus kā oficiants. (tas l- ai neatgrieztos pie jau izteiktajiem apsvērumiem ;))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nevar jau saprast, kad tad dod tai sanitārei;) Friziere pabeidz darbu un viss, esu prom. Bet kā lai zina, ka tā ir pēdējā reize, kad viņa mazgā grīdu palātā?;)
Ok, es te jokoju, dižas atšķirības tiešām nav, tikai paradums.

(Reply to this) (Parent)

nubet tad nafig sanitāram mest, ja no viņa nekas nav atkarīgs?

labi, to make long story short, "pateicību" problēma ir tāda, ka teorētiskā scenārijā tā ir brīvprātīga papildus piemaksa par uzteicamu servisu, taču praksē tas rezultējas tā, ka ar laiku ļaudis sajūtas pilnvaroti saņemt šo piemaksu, neatkarīgi no sniegto pakalpojumu kvalitātes, un pat netieši 'šantažēt' vai 'izspiest', nesniedzot pakalpojumu vai sniedzot to nepietiekamā apjomā, kamēr nav saņemta 'pateicība'. Tā ir gana apzināta un pētīta parādība, par kuru sīkāk var viegli uzzināt, ieskatoties latviešu valodā sarakstītās medicīnas ētikas grāmatās (skat. RSU izdevumus). ar to es arī atstarojos no šīs neauglīgās sarunas

(Reply to this) (Parent)

Atšķirība ir tāda, ka oficiantei tu iedod dzeramnaudu par attieksmi un darbu, kas veikts labāk, nekā cerēji (kā darba devējs prēmiju darbiniekam iešķiebj). Aber no sanitāra (ja runājam par puksta tēmu), tiek pirkti papildus pakalpojumi, kas ir ārpus tā pienākumu apjoma. Nu tipa kā ja izsauc santehniķi salabot ūdens krānu, tad viņš to dara par izsaukuma cenu, aber ja vēlies, lai viņš aiziet un nopērk priekš tevis kaut kādu īpašo verķi, kuru nomainīt pret veco, tad tas ir papildus pakalpojums ārpus santehniķa pienākumiem, tb loģiski, ka par to jāmaksā papildus.

Kaut kā uz medicīnas pakalpojumiem ļautiņiem sēž iekšā sociālās mājas iedzīvotāja sindroms: es te esmu, man pienākas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

un, kad tu maksā, tu arī piekodini, kādus tieši pakalpojumus tu vēlies papildus saņemt, vai arī iedod un paļaujies, ka eksistē kaut kāda "extra" pakete, kuru tad mediestādes personāls izpildīs? Un, kamdēļ, ja vēlies papildus pakalpojumus, neej uz reģistrantūras kasi un nesamaksā tur? Vai arī, ja maksā "pateicību" pēc pakalpojuma saņemšanas, kurā brīdī parādās tie 'papildus pakalpojumi', kurus it kā esi nopircis? Un, ja tādi ir bijuši, kamdēļ nevar kasē samaksāt?
vai arī tie ir pakalpojumi, kas neattiecas uz medpersonāla arodu un principā viņiem nebūtu jāveic?
Vai arī, ja Tavi 'īpašie pakalpojumi' nav cenrādī un tamdēļ nevari norēķināties kasē, kamdēļ neierosini slimnīcas vadītājam tādus tomēr iekļaut? u.t.t., u.t.jp.
jeb citiem vārdiem sakot, ir iespējas veidot ārsta-pacienta attiecības caurspīdīgas un 'sabiedrībai' lietderīgas, nevis kropļot tās ar atsevišķu individu īpašajiem priekšstatiem par lietu kārtību.

(Reply to this) (Parent)