Atšķirība ir tāda, ka oficiantei tu iedod dzeramnaudu par attieksmi un darbu, kas veikts labāk, nekā cerēji (kā darba devējs prēmiju darbiniekam iešķiebj). Aber no sanitāra (ja runājam par puksta tēmu), tiek pirkti papildus pakalpojumi, kas ir ārpus tā pienākumu apjoma. Nu tipa kā ja izsauc santehniķi salabot ūdens krānu, tad viņš to dara par izsaukuma cenu, aber ja vēlies, lai viņš aiziet un nopērk priekš tevis kaut kādu īpašo verķi, kuru nomainīt pret veco, tad tas ir papildus pakalpojums ārpus santehniķa pienākumiem, tb loģiski, ka par to jāmaksā papildus.

Kaut kā uz medicīnas pakalpojumiem ļautiņiem sēž iekšā sociālās mājas iedzīvotāja sindroms: es te esmu, man pienākas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

un, kad tu maksā, tu arī piekodini, kādus tieši pakalpojumus tu vēlies papildus saņemt, vai arī iedod un paļaujies, ka eksistē kaut kāda "extra" pakete, kuru tad mediestādes personāls izpildīs? Un, kamdēļ, ja vēlies papildus pakalpojumus, neej uz reģistrantūras kasi un nesamaksā tur? Vai arī, ja maksā "pateicību" pēc pakalpojuma saņemšanas, kurā brīdī parādās tie 'papildus pakalpojumi', kurus it kā esi nopircis? Un, ja tādi ir bijuši, kamdēļ nevar kasē samaksāt?
vai arī tie ir pakalpojumi, kas neattiecas uz medpersonāla arodu un principā viņiem nebūtu jāveic?
Vai arī, ja Tavi 'īpašie pakalpojumi' nav cenrādī un tamdēļ nevari norēķināties kasē, kamdēļ neierosini slimnīcas vadītājam tādus tomēr iekļaut? u.t.t., u.t.jp.
jeb citiem vārdiem sakot, ir iespējas veidot ārsta-pacienta attiecības caurspīdīgas un 'sabiedrībai' lietderīgas, nevis kropļot tās ar atsevišķu individu īpašajiem priekšstatiem par lietu kārtību.

(Reply to this) (Parent)