Rīcības partija. |
[24. Apr 2009|08:43] |
|
|
|
Comments: |
komōn, tas ir nodrošinājums gadījumam, ja kredīts netiek atdots, nevis es te vienu dzīvokli noskatu, ņemu kredītu, nopērku, pēc divi mēneši izdomāju, ka blakus kvartālā labāks sētniekš, gribu tur, a šito atdošu bankai. Es zinu, kādus terminus lieto un zinu arī, kāda nozīme ūn jēga ir šiem terminiem Civillikumā.
aha, nuja, tā vienkārši mētāties ar dzīvokļu ķīlām gan nebūtu labi.
| From: | watt |
Date: | 24. Aprīlis 2009 - 11:10 |
---|
| | | (Link) |
|
bet tad tu zaudē arī visu nomaksātu pamatsummu - piemēram ja būtu down payment 10-20% no cenas. tad tu visu to nomaksāto naudu zaudē pārtraucot līgumu.
Nu, a ja nē. Un es jau pēc nedēļas tā izdomāju?
| From: | watt |
Date: | 24. Aprīlis 2009 - 12:34 |
---|
| | | (Link) |
|
Tāpēc down payment prasīšana ir nepieciešama kā pamatprasība - ka cilvēks vai ģimene spēj to naudu ietaupīt, un joprojām to māju grib pirkt. Tb, kad tu uz māju 2 vai 3 gadus krāj, tad jau tu zināsi ko gribi.
Tad arī problēma atkrīt par to ka vakar izdomāju, šodien nopirku, rīt pārdomāju.
Skaidrs ka banka ir finanšu biznesā nevis nekustamo īpašumu brokeris. Tāpēc banka skatīsies vai tu taisies atdot vai neatdot. Nevis dos visiem, kas spējīgi līdz bankai atvilkties un līgumu parakstīt. Jo banka taču saprot, ka tu īstenībā šobrīd esi parakstījies parādu verdzībā, nevis normālu kredītu. Jo ar ķīlas atdošanu nepietiek - banka var to ķīlu pārdot par simbolisku samaksu - to ieskaitīt pamatsummas dzēšanai, bet pieprasīt vienalga segt visu pamatsummu...
Jautājums ir par bankas motivācijām. | |