Es par to vairākkārt esmu domājusi. Man šāda iespēja dotu drošības sajūtu - arī attiecībā uz otru cilvēku - vismaz es vienmēr zinātu, ka viņš šobrīd paliek ar mani kopā nevi "pienākuma pēc" vai "tāpēc, ka svēti solīts", bet tāpēc, ka šobrīd joprojām to grib.

(Reply to this) (Thread)

+ 2,50.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Un vispār - mūsdienās, kad vidējais dzīves ilgums vismaz divreiz pārsniedz to, kāds bija viduslaikos, kā arī laulības kā ekonomiskas savienības nozīme strauji mazinās, šāda prakse būtu tikai normāla.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jap.

(Reply to this) (Parent)

:))

(Reply to this) (Parent)

Un kā var atšķirt "grib, jo mīl" no "grib, jo tu viņam nodrošini ērtu dzīvi"?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas jau ir no citas sērijas.

Man liekas, ka, ja šis jautājums patiešām ir svarīgs, tad arī atbilde ir nojaušama. Neatkarīgi no tā, vai cilvēkiem ir laulība, kopdzīve vai, vienalga, kas. Es īsti neticu to ļaužu pārsteigumam, kuru lauleņi viņus pamet un aiziet pie mīļākajiem vai mīļākajām, ar ko tikušies daudzu gadu garumā.
Jo ne mīlestību, ne tās trūkumu ilgākā laika periodā nav iespējams nedz noslēpt, nedz notēlot, vai ne?

(Reply to this) (Parent)