par jocīgo starp mums
vienvārdsakot, atbrauc ciemos draugu/paziņu pāris un sasmīdina ar visādiem stāstiem. ar diviem varu padalīties.

Aizbrauc, vienvārdsakot, minētais pāris kāzu ceļojumā uz Amēriku. jau ļotenē abi apsmejās, ka noteikti sauks pie drošībniekiem. Te mazai atkāpei- Viņš ir turks, gan visu mūžu DE nodzīvojis, bet nu izksatās pēc tipiska turka- tumša sejas āda, tumši mati, balti zobi, smejās daudz un labprāt. Viņa- krieviete. Tipiska. Blonda, kopta, uzkrāsota, slaida. abiem jaunas, tīras pases un bērns, gadi 4, līdzi.
Kā ju domāts, šos pasauc maliņā uz "interviju". Bet drīz vien noskaidrojās, ka neviens no viņiem nerunā angliski. Kopīgiem nevājiem pūliņiem sadzenā rokā kkādu darbinieci, kas runā vāciski. tālākā saruna apmnēŗam tāda:
ASV:"ar ko nodarbojaties?"
Viņš:"esmu uzņēmējs, man ir sava firma"
ASV:"kas par uzņemumu?"
Viņš:"Tulkojumu birojs"
ASV:"Kādas valodas?"
Viņš:"Visas"
Šajā brīdī pārstāvis esot drusku sarosījies krēslā un viegli mainījis sejas krāsu.
ASV:"Arī angļu?"
Viņš:"Jā"
Šajā brīdī pārstāvis esot palicis pavisam sarkans un iedomājies, ka viņu pamatīgi āzē. Pateicoties vāciski runājošai kolēģei viss esot noskaidrojies, ka viņš kā īpašnieks pats neko netulko un ka to visu dara cikturtie darbinieki. Nu neko, valstī ielaisti, bērns atdots.

Abi dodas piedzīvojumos uz Berlīni pie kkāda tur faķīra un viņa sievas, pēc izglītības psiholoģes. Seansa laikā (plus citi dalībnieki) visi kkāda mērķa dēļ novesti transa stāvoklī/iemidzināti. Pēc atmošanās katrs stāsta, ko piedzīvojis. kurš nu tur lidojis, kurš tur ko, bet mūsu turkam blakusesošais seansa dalībnieks stāsta pavisam īsi un nelaimīgs: "nu tur atdalījos no ķermeņa, blablabla, sāku pacelties no zemes, bet jūtu, ka kkāds kamielis traucē". Viss.
Mūsu turks neatzīstas, ka /uz to brīdi vēl pīpējis/ kabatā viņam bijusi "Camel" paciņa.
Gribi tici- negribi netici!