sunc, kas visādā ziņā ir kļuvis par parauglopu (cik nu manā ģimenē tas nepieciešams), šodien izpildījās pēc pilnas programmas, nodemonstrējot savu Brīvā Spāņu Suņa Mežonīgo raksturu.
vispirms viņš pastaigas laikā atrada beigtu kurmi (ko es pēc rūpīgas sekcijas konstatēju vēlāk) un tā sirsnīgi uz viņa izvaļājās. sākot no galvas, tad muguru, tad ar visu svaru uzgulās un vēl pavalstījās. es gandrīz apvēmos, kad ieraudzīju viņa rotaļu objektu. būtu sapērusi (jā, jā- es esmu par miesas sodiem dzīvniekiem un bērniem, ja tas ir pelnīts), bet turpat netālu 2 tantiņas pastaigājās ar Ļoti Mīļiem un Labi Audzinātiem Suņiem. Tā kā es tikai sarāju savējo.
pēc tam viņš iegūlās lielā, netīrā PEĻĶĒ, vispirms ar vieniem, tad otriem sāniem. kā jau mājas cūkas to mēdz darīt.
un gala beigās viņš mazliet atpalika, un kad es viņu saucu, pie manis atskrēja šausmīgi priecīgs sunc ar oranžu bārdu, kas smird, es atvainojos, pēc kaut kādiem sūdiem. pēc smakas sūdi, pēc krāsa- tādas spilgi oranžas- neatpazīts smakojošs objekts.
rezultātā līdz mājām man bija smirdošs radījums ar mālainām apkaltušām ciskām. burvīgi.
es visu ceļu līdz mājām izvairījos viņam pieskarties, un momentā iebāzu dušā. vīra komentārs bija- nu tak visi suņi tā dara!!

nu labi, toreiz, kad viņš sparģeļu laukā ieslīdēja starp vagām (un netika laukā, jo vagas ir augstas un tiek pārklātas ar melnām un slidenām plēvēm) tajā, man liekas, vircā vai mājsaimniecības atejas notekūdenī, nezinu, kas tur tiek liets, viņš smirdēja trakāk.

p.s.
visādi citādi- man viss labi, nekā jauna :)