Man bij reiz jāstāv uz balkona un ratiņi liegi jāšūpo, lai mazais naidnieks rāmi varētu dusēt tai brīdī, kad es tik forši būtu varējusi pa kanālu šļakstīties. Nu neko, labi, ka kāds paskatījās pa blakus logu un ievēroja, ka sīks palēkdamies no ratiņiem gandrīz līdz pat augšējā stāva balkonam kursē, kā es viņu šūpināju, lai tik ātrāk iemieg... Bet toties kāāāāā es pēc tam ar žagaru dabūju, a-iiii! :D