"Pusdienas jāēd - vai precēts vai neprecēts!" teica mamma, un nrk sāka apsvērt iespēju aiziet uzēst.

Pikop.. pikop.. pikopsija.

Man kurpes čīkst.
Nē, ne tās, ar kurām eju uz darbu, bet tās, kuras iešļūcamas, ar kurām es apkārt šļūcu. Naktī dīvaini - tāds klusums, Tu ej kopā ar kādu, klusējot, bet kurpes čīkst.. Tā bišķi, un tikai viena, bet uz katra soļa.. :)

poop..

Man patīk dārznieki.
Nē, ne gluži par šo ir runa.
Man patīk tie, kas Rīgas dārzos un parkos. No rīta, tā mierīgi. Stāda, pļauj, ravē, laista. Nezinu kāpēc. Bet patīk man. Mhm.

plumb..

Pirms lietus kā smaržo. Un pēc.
Kā lielas mākoņu gubas pār Brīvības ielu sarindojušās. Tādas violetas.
Uz Valdemārielas ne, un citur ar' ne. Bet tieši pāri Brīvības ielai.

papacy..


( Jā. Tā gan. )

iepazīšanās ar jaunajiem kolēģiem:
neomā
neģīmī
neskatā

sagribējās palasīt kādu grāmatu (zinu, viena iesākta mani gaida)
un varbūt aiziet uz kino
varbūt uz Madagaskāru?
un vēl šo to sagribējās

padomāju - gribās kaut ko aktīvāku.
varbūt aiziet uz Tulku? Vai uz Pasauļu karu, galu galā.

nea.
mans vārds ir "slinkums"

( paīdēšu savā nodabā )

visādi citādi - viss ok.

"Cilveeki reizeem dara visaadas
diivainas lietas, labums no kuraam ir zinaams tikai pasham dariitajam."
citāta beigas

es arī

mums kojās nav siltā ūdens.
Un saistībā ar to pat aukstā dušā nelaiž.
Kā man nomazgāties?

Pamodos - brīnišķīgi izgulējusies un labā pašsajūtā. Lieliski!

Tikai.. desmit minūtes pēc darba laika sākuma..
:D

Braucot no Ventspils uz Kuldīgu, zuzanna stāstīja par to, ka šis bijis viņas pirmais garākais ceļojums. Pēc dzimšanas pirmais.

Man nekas cits neatlika - zvanīju mammai, lai noskaidrotu, kāds šis ceļš bija man. (Dzimusi Rīgā, domāju, varbūt mani veda ar trolejbusu? Vai tramvaju? :D)
Nē, izrādās, es piedzimu stradiņos un uz mūsu dzīvokli Liepājas ielā mēs gājām ar kājām. Precīzāk, tētis mani nesa uz rokām.
Lūk. :)