Braucot no Ventspils uz Kuldīgu, zuzanna stāstīja par to, ka šis bijis viņas pirmais garākais ceļojums. Pēc dzimšanas pirmais.

Man nekas cits neatlika - zvanīju mammai, lai noskaidrotu, kāds šis ceļš bija man. (Dzimusi Rīgā, domāju, varbūt mani veda ar trolejbusu? Vai tramvaju? :D)
Nē, izrādās, es piedzimu stradiņos un uz mūsu dzīvokli Liepājas ielā mēs gājām ar kājām. Precīzāk, tētis mani nesa uz rokām.
Lūk. :)

Nu re. Biju arī Kuldīgā. Pie zuzannas.
Skaista pilsēta.

Daži Kuldīgas skati ( te )

Ja Ventspilī aizdomīgs šķita luksoforu lielais skaits, tad Kuldīgā arī šis tas piesaistīja uzmanību.
Pirmkārt - Kuldīgā ļoti izplatīts ir veikaliem nosaukumos likt cilvēku vārdus.
Otrkārt, tie pārsvarā ir sieviešu vārdi (ir gan arī vīriešu - Kristaps un Emīls, piemēram).
Treškārt, populārākais sieviešu vārds, kas izmantots ir - Gaļina. ( jeb Gaļa )

Vēl dažas ( te )