Dzīve ir skaista... daž'reiz - Post a comment
Klementīne (aminoskaabe) wrote on October 7th, 2005 at 09:31 pm
Es ar pieēstu vēderu, spēles izspēlējusi, lielā gaidīšanas un uztraukuma režīmā skraidīju gar visiem mājas logiem un durvīm. Aiz vienas istabas (kur parasti ziemā neviens nedzīvoja, jo tā netika apkurināta) durvīm sadzirdēju balsis. Gribēju būt pirmā. Atrāvu tās vaļā un ieraudzīju omu, kas bija ietērpusies salaveča mētelī un tieši lika klāt bārdu; mammu, krustmāti un tanti, kas kārtoja maisā dāvanas. Oma taču bija aizgājusi govis izslaukt... Es pati sapratu. Neviens man neko neskaidroja... :)