domaaju - vai piecelties stundu aatraak un pirms darba aiziet uz tirgu nopirkt bruuklenes (-)laika un naudas pateerinjs)
vs
pashai salasiit mezhaa (-) nav garantijas, ka nav nolasiitas un eerchu daudz:/
skaidrs tikai tas, ka zaptes krajumi ziemas asinsdesu vakariem nav pietiekami!

shobriid vairaak velk uz lasiishanu pashai
bet tad atkal nakamais jautajums - bernus njemt liidzi vai ne
mazais nevar paklunkureet pa suunaam

visu dienu drudžaini strādājot, laiks aiznesas kā tāds fotons
līdz ar to rodas jautājums - un tādā veidā man paskries visa dzīve?
P.S. "dzīvoju" es tās pāris stundas, kad vakarā mājās nāku pie sajēgas.

- manos džungļos ir pat gana pieklājīgs zāliens, apaļā puķudobe - vienkārši smieklīga ("iebalzamētā" pujene, apgrauzti jūdasa graši un pārziedējušas matiolas)
- gaidu, kad nogatavosies visas septiņas :) sarkanās plūmes manā vienīgajā plūmē, kurai puse zaru karājas kaimiņa dārzā (loģiski, ka atlikušās plūmes - viņa)
- uz lodžijas jautri zied sarkanais un parastais baziliks - ja gribu "smalki iznesties", uztaisu grieķu salātus, pārkaisītus ar bazilika ziediem
(btw, par to "smalko iznešanos" - tas no Zeibota - savu laiku lidojumā īsināju, lasot "Jamuleju un Tupu", ļoti relaksējoša un pat pamācoša lasāmviela)
- putoju ābolu uzputeni
- un mežā virši zieeeed, virši zieeeed, virši zieeed, virši zieeeeeed

Cheburashku nenopirku, toties nopirku DVD ar 5 multenem par Genu un Cheburasku:D
no sevis neaizbeegsi
bet, godiigi sajot, mani ieintereseeja, kas taa par multeni "Cheburashka iet uz skolu" - es tadu nemaz neesmu redzeejusi - buus vakaraa kopaa ar beerneljiem jaanoskataas:)

P.S. secinaajums/ieteikums Cheburashkas kaarotaajiem - visleetaak tomeer ir pirkt lavochkaas pie Kremlja, jo lidostaa ir 2-3 daargaak!

ja juus zinaatu, kaa man gribeejaas suveniiros nopirkt Cheburashku!
bet es praktiska - nenopirku
man beerniibaa man bija kraasaina koka karote krievu stilaa, taa miileeju, nu taa miileeju, ka noeedu visu kraasu un laku un pat robus izkodu, un veel bija zeel, ka jaamet laukaa
bet nee, karotes es ari nepirksu
sobriid nav ne jausmas, vai vispar kaut ko

- taksisti brauc ká aptrakushi un nepiespraadzeejas. nekad! tas ir zem vinju goda
- nevienam neruup satiksmes noteikumi, taa ari nesapratu, kaads centraa ir atljautais braukshanas aatrums - 70 vai 100
- 99% vieteejo sievieshu paarvietojas augstpapeezhu kurpees. viendien kvernot pie Biznesa centra caurlaideem, ieraudziiju, ka viena naak uz darbu KEDAAS, nepaspeeju veel pieskaitiit pie 1%, kad ieraudziiju, ka vinjai kedas - uz papeezhiem!
- te nav gaisa, ir tik kaut kaads izpluudes/cigareshu gaazu maisiijums
- kaajaamgaajeejam ar karti Pilseetaa ljoti viegli orienteeties, - uz katra stuura stabs ar ielu nosaukumie
- metro kaa aatras paarvietoshanas liidzeklis ieripina
- Pilseeta pilna ar mazaam, jaukaam, vecaam "cerkviiteem", kas ik pa laikam peekshni paraadaas iespiestas kaut kur starp stikla maajaam un bulvaaru stuuriem
- es laikam izskatos pec vieteejaa krieva, ja 10 min. laikaa uz ielas man 3 tuuristi prasiija celju



visaadaa zinjaa ilgojos peec muusu svaigaa gaisa un provinciaalaas shauriibas

uz mežu sēnēs vai uz Jūrmalu?
ir aizdomas, ka pie jūras auksts, jo ziemelis pūš
un diez, kāds ūdens

šaubu nav, Madonna ir atradusi Jaunības Eliksīru

bet citādi ņigu-ņegu -
iebraucu ap pussešiem mājās, paēdu, iemetu mazgāties drēbes, aizvedu MP uz b/d, aizšauju uz Rīgu kārtot vīzu uz Maskavu, atbraucu atpakaļ, izvāru cūkupupu zupu, uzlieku taimeri kartupeļiem un beidzot dodos pagulēt, citādi tāds transs un pasaule pūkaina
nav kā jaunībsdienās, kad varēja nakti negulēt un miegs sāka nākt tikai ap diviem pēcpusdienā

vakar tā puspajokam aizbraucām sēņot
kāpēc puspajokam - jo savādāk ar 2 maziem bērniem nemaz nav iespējams
es jau domāju, nu, pastaigāsim pa skaistu priežu mežu, paēdīsim mellenes, paknibināsim ķērpjus, paelposim meža gaisu, bet beigās tā sasēņojām, ka sanāca gailenes gan mērcei, gan ziemai, ko sasaldēt
vienīgais - ar to pusotrgadīgo bērnu gan bija grūti sēņot, paiet pa sūnām nevar, gāžas uz visām pusēm, tiklīdz nolieku zemē pasēdēt, pēc 5 minūtēm atskan izmisīgs brēciens "MAMMAAA!", tad nu nācās viņu nest un vēl pietupienā ar visiem 10 kg lasīt sēnes
bet vienalga mežs bija tik skaists, ka nieks par slapjo muguru

lietum līstot, stāvēju uz tiltiņa pār upi alkšņa lapu pavēnī un domāju, cik labi tā stāvēt un ne par ko neraizēties
ir tikai tas mirklis
upe, lapas, lietus pakšķi, un galva kā izslaucīta:)