un vēl jojo atgriešanās publiskajā ēterā zināmā mērā made my day:) pēkšņi ieraugi, jā, cilvēks ir dzīvs,un mācās, un bērnelis aug, un viss notiek, bet citādi - pirms tam pazudis melnajā bezinfo caurumā
vispār jau cilvēki ir vērtība
man, piemēram, ir miljons radu un līdz ar to tie sakari tādi pavāji, nespējam visus pat "apjaust"
un tāpēc priecājos par katru jaunatrastu radu, savs cilvēks galugalā,
re, piemēram, nostiprinājām draudzības saites ar MV krustmāti, runīgo Renātestanti, un tagad MP ir tik ļoti iedraudzējies un teju vai atzīstas tantei mīlestībā "es tevi mīlu un gribu gulēt pie tevis vienā gultā"
vo:)

njā, kad ap sirdi šķērmi, vajag tik iziet ielās
piemēram, iznācu uz dienišķās Valdemāra ielas un noķēru kaifu - kādi tipāži, kādi personāži
piemēram, vakar viens cilvēks made my day, es pat nezinu, vai tas bija vīrietis vai sieviete
stāvēja trolejbusu pieturā, nevērīgi atspiedies pret sola atzveltni, plikās kājās baseina čības, mugurā vien paplucis kokvilnas halātiņš, puķains, ar pogām priekšpusē (es tā ceļu skatienu uz augšu domājam ieraudzīt tanti), un tad - ups! tantes vietā seja ar aplam spurainu bārdu
ko domā, stāv tāds, kā tikko no vannaistabas izgājis, bet attapies uz ielas, bet tā nevērīgi, es pat teiktu, garlaikoti pēta trolejbusu vadus
bet nu, vēl tagad šaubos, a varbūt tomēr tā bija bārdaina sieviete
bet varbūt tomēr vīrietis, kuru puspliku izmetusi uz ielas mīļākā
vienvārdsakot, ārā ir jautri

vīruss ir piemeklējis mūs visus. būtu jātup mājās un jāstreb tējas.
bet mēs ļauni, iestrebsim tējas, paņemsim savas vīrusainās miesas un brauksim uz Amatu dienu pie cilvēkiem.
un vispār man pa ceļam Alfā vajag sapirkt ziru, kuminu u.c. smalkas lietas

ak, jā, mums tak sākusies rudens vīrusu sezona, papriekšu lielais, tad vakar mazais, man arī kakls sarkans

man tagad brīvdienas uz darbdienu fona ir teju vai briljantu vērtē
iegādāju bibliotēkā absolūti tizlu meiteņu grāmatu, lai varētu lasīt, ne par ko pārāk neprātojot, man pat meksikāņu seriāli varētu būt topā - kā līdzeklis prāta atslābināšanai
Grigalis tik ilgi ļerkstēja, ka jābrauc sēnēs, jābrauc sēnēs, ka man sāka šķist, ka tiešām jābrauc, un tad nu šodien paziņoju, ka "jābrauc sēnēs", pārmaiņas pēc uz jūrmalmežiem
pirms tam vēl bija gaiša doma izvārīt debesmannu un ar visu karsto katlu braukt uz mežu, turpat ārā svaigā gaisā saputot un tad uz ciņa ēst ar līdzpaņemto pienu, bet nekā, uznāca blieziens, mannu putoju un ēdu mājās
bet uz jūrmalciemu mežiem tomēr aizbraucām, šausmas, cik tie meži, atvainojiet, piedirsti, pat riebj sēnes lasīt, bet tomēr viena panniņa gaileņu-beku sanāca
bet jūra gan tik tīra, tik zila un tik silta
žēl, ka programmā nebiju paredzējusi peldi, ne dvielīša līdzi, ne kā, tik gumijnieki, nazis un slings.

Ivaničs tik garšīgi stāstīja, kā jātaisa īsts plovs, ka nolēmu kādreiz uztaisīt kā nākas, uz ugunskura katlā, ar visu ziru, urjuku, kaltētiem tomātiem un turku zirņiem
savukārt otras kolēģes iedvesmota sacepos ķiplokgrauzdiņus par godu vēl vienai izdzīvošanas nedēļai
jāpaņem kāds alus
servus!

esmu izslāpusi pēc mūzikas, kino un jūras
tipiskas meiteņu vēlmes, odnako
un vēl gribu sēdēt un raudzīties saulrietā, kas vēl tipiskāk

bet nu uz darbu, somā līdzi speķamaizes un lauku piens, kas gan netipiski - burvīga kombinācija:)P
man taču tipiski meitenēm jārūpējas par savām formām, t.i. lai man tās vispār būtu:(

salasījām nejēgā daudz brūkleņu
tagad nezinu, ko iesākt, jo ievārījuma krājumi sanāks pārāk lieli
un ko var iesākt ar sasaldētām brūklenēm?

un orķestrī mēs būsim pie zilajiem
mūsu kvartetu varēs atpazīt pēc Omuļa zilās kapuces ar vāveres ausīm, plivināsies kaut kur MV uz pleciem
sitamie:
ukraiņu tamburīns - 1
bērnu bungas - 1
ubagu bundziņas - 1
Namībijas bērnu grabulis no antilopes ādas - 1

pieteicāmies skriet no Dzērumiem
un nemaz nesmejieties, tajā km bija maz cilvēku pieteicies