pēc 10 min. pusnakts, es tūlīt ēdīšu svaigi izvārīto boršču
ko darīt, ja pēkšņi iestājās bads

sapinies vien ar Ivaniču.
tagad man ir zināma bešbarmeka recepte un vēl pāris dīvainu ēdienu gatavošanas tehnoloģija

eh, Mazmārtiņš sāk mūs atkost.
vakar pajautāja: "ko taisa no kabačiem? sēņu mērci?"
es jau neko, ka tik ēd to viltus sēņu mērci.

secinājumi pēc vakardienas ugunskura Nr.2. - kāpostus sautēt var, kartupeļus apakšā drusku vairāk jāpieskata, apdega
un ābolus folijā arī var labi cept tajās pašās oglēs, bet jāpieskata vēl vairāk:)

kad vakar vakarā apcerīgi sēdējām zālienā ar ugunskura viras bļodiņām rokās un nolūkojāmies krāšņā saulrieta virzienā, es noteicu, jā, ja vēl tos augstprieguma elektrības stabus varētu nogāzt, būtu pavisam kaifīga ainava
no abām pusēm mežs, stigai pa vidu saulriets, tik tie stabi un vadi bildi bojā.
šovakar, ja visi apstākļi būs labvēlīgi, programmā šķovēti kāposti ar kartupeļiem oglēs. un saulriets. ar vadiem, protams:)P

nu tad tā
šodien tika izvārīta mūsu pirmā ugunskura vira 6-litrīgā baltkrievu čuguna katlā
ja godīgi, katls šķita par mazu, derētu lielāks; ja rīkosim Miķeļus, Mārtiņus, saulgriežus utt utjp, tad riktīgi par mazu
un tagad visi garšīgi ožam pēc dūmiem, matus mazgāšu vien pirms darba nedēļas sākuma

aizcilpoju uz Vidzemes tirgu pēc tā uz-ugunskura-karināmā katla, trallalā, trallallā,
ieraudzīju katlu, trallallā,
un tad ieraudzīju cenu,
bums.

nu, varbūt šogad var iztikt bez tā plova... nu, varbūt tādu maziņu katliņu iepirkt, mazām zupiņām...

būs kaut kas jāpaskatās in memoriam Patriks Sveizijs :(
tā aiziet pasaules godība

tā sanāca, ka vakar skatījāmies vien kaut kādus raudamos gabalus, "UP", piemēram, - knapi turējos, bet laimīgā kārtā Mazmārtiņam bija jāiet gulēt, skatīšanos pārtraucām, un pēc tam viss beidzās ar krievu jauno improvizācijas šovu "Južnoje butovo"
mīlīši, atkal gandrīz raudāju, bet šoreiz no smiešanās

ķeru katru "mazobērnu" brīdi. izaugs un kļūs tikpat garlaicīgi kā mēs, pieaugušie.
iefilmējām, kā Mazmārtiņš mikrofonā no sirds dzied savu šībrīža topa dziesmu "es gribu braukt uz Rio, pirms vecums vēl nav klāt":D
pirms tam dziedāja dziesmiņas krievu valodā no krokodila Genas "a v Podmoskovje lovitsja ļešči..."
savukārt Omulis traki jocīgi izrunā vārdus, kuri beidzas ar -ss vai -ts, mīkstinot, uzsverot un pavelkot to galotni - naktsjsjss, saļūtsjsjss, mēnesjsss, turklāt tādā briesmu intonācijā
un vēl bija jautrība, kad skatījāmies grāmatu par dzīvniekiem un viņam bija aizmirsies, kā sauc simtkāji
rāda un saka "cjūka?"
es saku, nav cūka.
"vāveļe?"
nē, nav vāvere. - simtkājis!
"sjimkājisjsjsjsss!"

sindroms "ja darbs ir Gākas Baisma, katra brīvdiena briljanta vērtē" turpinās
jācilpo uz mūsciema veikalu, kur "ir viss" pēc čuguna katla un vakarā jāvāra uz ugunskura zupīte