5
Sen atpakaļ, kad es vēl biju jauns, skaists un talantīgs, kā arī nebiju sagrāvis visas iespējas jel kādreiz būt laimīgam, es patiesi biju kā putns.

Es lidoju bez alkohola, meliem un ilūzijām. Mani spārnos cēla vējš, saules gaisma un patiesība.
Tagad man tas viss ir jāsimulē.
Bet skrienu gan es daudz ātrāk. Tik ne uz priekšu, bet savam galam pretī gan.

Ja paveiksies es nodzīvošu līdz ~ 35 un paspēšu izdarīt ko tādu, kas mani aizmirst neļaus vēl gadus 10. Ja paveiksies.

Kādēļ gan vecums nozīmē vilšanos.
Kur ir tie, kam izdevās?
Izmirstošā suga.