savādi - pasaule šķiet ar vien nenopietnāka, jo vecāki kļūstam, bet mēs kļūstam ar vien nopietnāki.
padomā, kad esam mazi, šķiet, ka īstā, pieaugušo pasaule ir tik tāla, nesaprotama, bet kļūstot vecākiem sāk palikt skaidrs - neviens nezina, ko dara, visi tikai spēlējās, bet ar akmens sejām.

esmu augšā no astoņiem, laikam. un ko es esmu izdarījusi? norakstījusi fizikā vienu uzdevumu, kurš man vēl rīt no rīta jāpārraksta tīrrakstā, un milzīgos divus mājas darbus papildinājusi par knapi pus procentu. kas tad tos darbus darīs? sestdienas es! ak, viņa būs sajūsmā, ka atkal visi darbi jādara pēdējā brīdī.