kas tas ir, ka es nemāku runāt ar cilvēkiem? ko lai viņiem saka??!! ne ar viņu, ne ar kursabiedriem, ne pat ar draudzeni vai ģimeni!
pat par sevi, es par sevi īsti nemāku runāt.. tā forši, argumentēti. kāpēc? tāpēc,ka es nemāku domāt. domāt, normāli, konstruktīvi. tāat kā nemāku rakstīt konstruktīvi. un nekas nekad nav gana labs. perfekcionisms, un ne tas labais.
izspēlēju scenārijus savā galvā,kas nekad nav notikuši vai nenotiks.

es nezinu ko es gribu, un es nezinu ko darīt. un kā panākt pretējo. mans soul-searching nedarbojas. tātad - es gribu atrast pārliecību. ko tādu kas dod man uzticību sevī, jo pašlaik šķiet, ka es daru visu, kas vien pieejams, taustos pa tumsu bez diža mēŗķa, un es negribu tā, es gribu sevi zināt, sevi saprast un sev uzticēties. un es gribu riteni. ļoti ļoti