tu gatavojies, gatavojies, ņemies, saņemies, aizbrauc un atbrauc un nesaproti, priekš kam visa tā gatavošanās? man tīri labi apmierina,ka par lietām uzzinu pēdējā brīdī, jo pirms pēdējā brīža tāpat neko darīt lietas labā nevar.

ņem - čalis,kas riskē ar savām ilgajām, nopietnajām, tēva nāvi pārcietušajām attiecībām, un tomēr izvēlas Tevi. ņem un vismaz pēdējo reizi esi ar viņu. bet nē, nē, tu labāk uzmet viņam pēdējā vakarā, kad varat būt kopā (as far as you know - ever) un pavadi visu vakaru sitot kanti meitenei, kura, kā Tu esi izdomājusi, ir gej un must have. vai to pārlasot tas ir tik pat neloģiski, cik man to atceroties?
kāpēc man ir tik virspusējas attiecības ar VISIEM? bļāviens, es taču arī gribu sirdsdraudzēties un labākdraudzeņoties, es tikai nezinu kā, no kura gala lai sāk.. no kura gala lai sāk stutēt atpakaļ tās draudzības, kam esmu uzmetusi, vai kas izzudušas laika gaitā?
un vai tad draudzībai nevajadzētu būt dabīgai?

perfekcionisms, nevajadzīgs pedantisms un nepieciešamība visu kontrolēt. posts

es vairs negribu būt viena. vēl sliktāk, es gribu būt ar kādu, es gribu kādu savā dzīvē. citādi es nojūgšos