Vējš,klusi norauj lapas zariem,
Pilniem saules zariem ,rauj tās nost,
Gaiss smržo pēc trūdiem,kad pret zemi,
Lapas sārtās trīcot krīt pēdējās.
Tu spārdi lapas kā no skolas nākot,
bet jau sirmums matos tavos,
Dzīve tevi pārsteidza nesagatavotu,
bet tu turies braši visā,
Kas kā vējš tevī atmiņas rauj nost.