La Flor De Mal [entries|friends|calendar] una chica mala [ userinfo | livejournal userinfo ] [ calendar | livejournal calendar ]

una chica mala [24 Jan 2005|01:02pm] [ mood | mīlīgs ] [ music | Marcos Loya - Yo Te Quiero ] Trīs šķietamas ļaunuma izcelšanās iespējas. Ļaunums, ko man nodara citi, ļaunums, ko es nodaru sev pati un ļaunums, kurš rodas nevienam negribot. Pilnīgi izslēdzot iespēju, ka es pati vēlētos sev nodarīt pāri, kā arī atmetot ideju, ka daudz ir tādi, kas tīši mēģinātu man ieriebt, kā vienīgais izkristalizējas ļaunums, kas rodas nevienam negribot. Tāpat vien. Nevilšus. Aiz garlaicības, aiz vienveidības, aiz sapņainības, nezināšanas, ignorances vai aiz mīlestības. Grūti noticēt, ka tur, kur ir maigums, var paralēli pastāvēt arī posts, bet, manuprāt, kur ir sāpes, tur ir ļaunums un, protams, otrādāk. Itāļu valodā amore un dolore veido atskaņas. Rīmē kā gribi. Nav jau noslēpums, ka sāpēm ar mīlestību ir visai intīmas attiecības jebkurā valodā. Katru dienu es kādam negribot nodaru pāri, un kāds negribot nodara pāri man. Un nevajag uzskatīt, ka esmu ļauna un egoistiska. Esmu dzirdējusi vārdu ''ļauns'' attiecinātu uz mani. Es gluži vienkārši nespēju aizsteigties priekšā stundām un sirdssāpēm. ...nevaru noliegt, ka šad tad tas velniņš mani tomēr dīda. Ko tur slēpt, pirmā ļaunuma izcelšanās teorija funkcionē ne sliktāk kā trešā.        12 comments|post comment

Sazvērestība pret sociālismu [21 Jan 2005|07:57pm] [ mood | nepacietīgs ] [ music | Marc Anthony - Escapémonos (feat. Jennifer López) ] Mans mīļākais šīsdienas novēlējums vārda dienā. Viktora Igo vārdi: ''Pati lielākā laime dzīvē ir pārliecība, ka Tevi mīl''. Un beidzot es sajutu, ka tomēr mīl. Interesanti sagadījies, ka 21. janvāris, kad visiem jālīksmo un jāapber mani ar bučām vārda dienā, ir lielinieka Ļeņina nāves diena, savukārt 22. janvāris, kad bučas pienāktos manam brālim - Ļeņina dzimšanas diena. Grūti noticēt, ka mani vecāki, būtu mūs apveltījuši ar tik labskanīgiem vārdiem, vadoties pēc Ļeņina biogrāfijas. Traki būtu arī, ja tā izrādītos kāda sazvērestība pret Oktobra revolūcijas vadoni. Kā reiz dzirdēju, izvirzīta hipotēze, ka Visgudrais Ļeņins, kas sašķēlis Krievijas sociāldemokrātiju uz visiem laikiem, ticis noindēts ar sēnēm Cortinarius speciosissimus, tomēr apgabalā, kur viņš beidzis savu dzīvi, šāda sēne vēl nav atrasta. Es nezinu, vai man vajadzētu justies lepnai, ka mana ģimene simbolizē šī cilvēka mūža ritumu, tomēr es tā tiešām jūtos. Tikko kādā meksikāņu seriālā dzirdēju vārdus ``Ak, kaut sāktos vīriešu lietus! Kaut lietus lāšu vietā no debesīm kristu daudz daudz vīriešu!`` Muļķīte. Kur mēs viņus visus liktu? Kaut krusas laikā labāk kristu ziloņi... 8 comments|post comment

Sašķobījusies pasaule [20 Jan 2005|09:05pm] [ mood | melanholisks ] [ music | Nicole Kidman & Ewan MacGregor - Come what may ] Bairams. upurēšanas diena. Musulmaņi nogalē lopus (parasti aitas un govis), upurējot tos dievam. Lielākā tiesa gaļas tiek atdota ubagiem un trūkumcietējiem. Manuprāt - aiz labdarības maskas noslēpies barbarisms. Tomēr skaisti. Zinātnieki atklājuši man tīkamu un, manuprāt, fascinējošu jaunumu - jo vairāk cilvēks guļ, jo vairāk svara zaudē. Lielākoties tas būtu domājams kā akmens manā dārziņā, jo es guļu maz un slaistos daudz, bet pēdējā laikā grūtsirdības mākta dodos pie miera krietni vien agrāk - astoņos, deviņos, gandrīz vai krēslas stundās. šeit, lūk, īstā patiesība par manu mīklaino svara zudību beidzot nāk gaismā - gulēt vienam, nevis dalīties ar vēl kādu. Devos lejā pa trepēm, galējā ekstāzē slīgdama, galvā vēl skanot visu laiku mīļākajai dziesmai, un kā gadījās kā ne, piezemējos uz pirmā stāva grīdas kaut kur starp suņa apgrauztām čībām, sarkanajiem pipariem un spāņu valodas grāmatām. Nekas netraucēja domāt, ka uz mirkli laikam mācēju lidot. Tā pat arī dzīvē. Debesis - zeme, zeme - debesis, un starp pieturām vienmēr iznāk aizsnausties. 8 comments|post comment

kad grūtsirdība atkāpusies [18 Jan 2005|02:07pm] [ mood | gandarīts ] [ music | Sugarfree - Cleptomania ] uzjautrinoši gan, kā spāņi runā ar mani angļu mēlē. meitene skaista. diena jauka. un viņi ir ļaudis labsirdīgi. Skan gluži kā poēzija. Tomēr man, kā prātīgam meitēnam ar noslieci uz normatīvu un punktuālu valodas lietojumu, allaž gribas, lai viņi tomēr pārslēdzās no vārdu kārtības spāņu valodā uz angļu valodu. Es esmu kaitinoša, uzpūtīga un prasīga. Laikam dekadence mani pārņēmusi tiktāl, ka esmu spējīga tirgoties ar savām zināšanām un iemainīt gudras domas pret izklaidi un īslaicīgu labsajūtu. Bet tas nebūt nenozīmē, ka kļūstu aprobežotāka. Nav lielāka riska man pasaulē par risku zaudēt to, ko es zinu un neiegūt to, ko man lemts uzzināt. Šajā sakarā prātā nāk kārtējais nesenais dialogs. Es: ``Kāpēc es Tev patīku?` `Tu neesi dumja,`` viņš nopietni atbild. Jau labu laiku es komplimentus un kritiku uztveru visai saasināti, turklāt stūķēju to visu vienā maisā, tādēļ uztvēru tik galantu atbildi kā vēl nepieredzētu apvainojumu. Kritiku es vēlos saņemt iesaiņotu tolerances maigajā kreppapīrā, savukārt komplimentus - apvārtītus pūdercukurā un tiešus, manam viegli apmulsināmajam prātam pa zobam. Jūtīga dvēsele manī mīt - aizvainojums iekšā ir, bet ārā nenāk.   10 comments|post comment

Viltota labpatika [13 Jan 2005|04:58pm] [ mood | apathetic ] [ music | Downs, Lila & Mariachi Juvenil de Tecalitin - La Llorona ] Šodien ar despotiskiem paņēmieniem cenšos sevi piespiest būt labā garastāvoklī. Ar varu lieku sev klausīties stimulējošu mūziku, laistīties ar rosinošām smaržām un smaidīt smaidīt smaidīt.. :( :( :( :( :( :(   12 comments|post comment

Eksāmenu un Operas Spoka drudzis [12 Jan 2005|03:40pm] [ mood | transcendentāls ] [ music | The Phantom Of The Opera OST - Think Of Me ] Siera bumbas, Zenona aforijas, cietumnieku dilemma, svešas kladītes un izrakstīšanās no sirds patikas. Visbeidzot nogurums ņēmis virsroku un es laiski uzņemu kofeīnu un klausos Operas Spoku svētā pacilātībā un domāju turpināt tādā garā vismaz 3 nākošās dienas. Jūs neko par mani nedzirdēsiet. Ja kāds jautā, kur palikusi tā tiklā dievgosniņa, tad dariet zināmu, ka mani ar varu aizvedis kāds tumšs spēks, kas atrodas aiz galīgās, empīriskās pasaules robežām. Kārtējā saruna ar vīrieti. Es: ``Es varu tev stāstīt visu, kas ienāk man prātā ,bet tik un tā Tu nekad nezināsi visu.`` Viņš: ``Bez šaubām. Mums, vīriešiem, būtu jāiet skolā tikai dēļ jums, sievietēm, vien.`` ``? ? ?`` [ zināms mulsums] ``Sievietes ir kā Pandoras lāde. Ver vaļā un nezini, kas tur iekšā slēpjās. Izrādās - visas cilvēces nelaimes un sāpes,`` paskaidro primitīvais prātvēders. Mans kaķsievietes temperaments, protams, negrasījās pieļaut tik klaju gānīšanu un tad nu es izlaidu nagus, atiezu zobus un un metos cīņā, ugunis špļaudama. Ja sieviete ir Pandoras lāde, tad vīrietis ir tas neķītrais resgalis, kas to atver, pārkāpjot aizliegumu! Pārfrāzējot - grābstās kā mironis gar svecēm. Bēdīgi. Ir cilvēki, kas izaug ne tikai no rāpulīšiem, ragaviņām, pirmajām augstpapēžu kurpēm un gumijas mētelīšiem ,bet arī no saviem labākajiem draugiem...     9 comments|post comment

sieviešu solidaritāte [10 Jan 2005|10:54pm] [ mood | feministisks ] [ music | Nirvana with Courtney Love - Violet ] Kādu nakti, uz mirkli aizbēgusi no atbildības, ko uzliek divvientulība, iegāju vanna istabā un ieraudzīju spogulī savas neatvairāmās eņģeļa actiņas. NU KĀ MŪS VAR NEMĪLĒT? ? ? 6 comments|post comment

sense & sensibility [10 Jan 2005|03:25pm] [ mood | savādi apcerīgs ] [ music | Sugarfree - Cleptomania ] Tā man gadījās nesen. ``Vai tad tas ir ērmoti, ka es varētu stundām ilgi gumzāties pie spoguļa, notriekt milzīgu naudu par mīļākajām GUCCI smaržām, piekraut savu istabu ar dažkārt pat bezgaumīgiem sieviešu žurnāliem, apmāti blenzt zvaigžņotā debesī, lasīt Romeo un Džuljetas oriģinālu vairākas reizes no vietas, klandīties pa modes veikaliem bez aktuāla mērķa, iejūsmoties par maziem, apaļiem bebīšiem, ziedu klēpjiem, zaķīšiem, kaķīšiem, pūkainām lietiņām, birdināt asaras, redzot no cunami cietušo dienvidāzijas cilvēku sāpju pilnās sejas vai nolīst savos zīda paladziņos un raudāt visu nakti salkanu meldiju pavadībā???`` Viņš: ``Nē, nē, nē, tas ir NORMĀLI, tas piedien visām sievietēm, kamēr vīriešiem patīk vīriešu lietas!!!`` ``Nu nu KĀDAS tad?`` tā es [šķelmīgi]. ``....`` tā viņš [sadulbis ģīmis]. Man arī patīk automašīnas, ātrums, cīņas klubs, sports, risks, slinkošana, bezjūtīga ģīmīša savilkšana, sekss, skaļa mūzika, smagais alkohols un iekarošana. Un ne jau man vienai! Kur tad ir `veču` lietas? Vai vīriešu primitīvie (vai tā?) prāti liedz ierindot viņu vērtību skalā ko raksturīgāku, oriģinālāku, kas varētu piedienēt normālam vidusmēra vīrietim?  Es gribu zināt. 10 comments|post comment

vētra un kvalitāte [09 Jan 2005|12:42pm] [ mood | vētrains ] [ music | Adriano Celentano - Una Carezza In Un Pugno ] Mežonīga nakts. Vējš, vējš... Loga abās pusēs. Tāds, ka pašu velnu no elles izpūst varētu un uznest debesīs pie enģeļiem, kur mazie eņģeļbērni tam iedotu mazmazītiņu zelta liru un ļautu sēdēt uz vismīkstākā mākonīša un noraudzīties lejup citu svētlaimē. Vētra aiz loga kā vien spēdama cenšas sagraut un izārdīt Vecrīgas eleganto pompu, Daugava sper bangas līdz pat tuvākajām krastmalas mājām, un aukas kauc tik skaļi un draudīgi, ka ausis vai jātur ciet, bet es nemaz nemaz nebaidos, jo zinu, ka mani pasargās... Pirmoreiz mūžā dzirdu: 1.esmu VISdīvainākais jelkad sastaptais cilvēks 2. man ievērojami vairāk jāēd 3. esmu egoiste 4. neticami, ja es spētu atrast cilvēku, kas saprastu manu humoru 10 comments|post comment

poēzija [08 Jan 2005|02:17pm] [ mood | sapīcis ] [ music | Joshua Kadison - Jessie ] Ir iespējams Pavasaris bez lapām Ceļš ar trīs joslām Un šaha spēle bez laidņiem Patiesībā tik vienkārša. Es mācēju spēlēt vijoli Bez stīgām Vēl pirms tai pieskāros Un arī Tu mācēsi Atrast sirdi Vēl bez mīlestības. 3 comments|post comment

Dekadences Lielā Izpārdošana [08 Jan 2005|01:25pm] [ mood | sapīcis ] [ music | Santana - Why Don't You And I (Ft. Chad Kroeger) ] Uzmanību! es pārdodu neķītrus padomus. par vienu neķītrību prasu 1 unci skaidru domu. Draugiem pēc vienošanās. 6 comments|post comment

Ka nav, ta' nav kazai piena... [07 Jan 2005|01:47pm] [ mood | pārdomas ] [ music | Fun Lovin Criminals - We Have All The Time In The World ] Es dažreiz mēģinu noķert pati savas domas, kad viņas ir aizklīdušas pārāk tālu un pārāk nepareizos virzienos, dažkārt vienkārši zūd kontrole pār to, ko es domāju, un tas notiek visnotaļ skaidrā prātā, es zvalstu kādu pavedienu savā galvā tik ilgi, kamēr rodas absolūti bezjēdzīgu faktu virknējums. Redzēju sapnī savu istabu pilnu ar kompīšiem, kādi 25 gabali, visiem zili ekrāni un visi caurmērā vienādi, bet es, cimperlīgā knīpa, nevaru vien izvēlēties pie kura piesēsties. Un pat tad, ja beidzot izšķirtos par optimālāko no variantiem, ilgi sēdēt nenāktos, es kautkā ilgstoši nesatieku ar tādām skaitļošnas ierīcēm, mūždien kautkas samisējas, inficējas, izdziest vai, nedod Dievs, uzsprāgst gaisā. Es jau mēģināju šīs nedēļas laikā, bet nav iespējams ar varu sevi piespiest iemīlēties... nu nav iespējams. Liaks tāds visai pelēcīgs, novilcies drūms, sēžu mājās, saudzējot savu neganti sāpošo kaklu un cenšos izvairīties no pasēdēšanām krodziņos, kafejnīcās un tējnīcās, kad mana mute pavisam noteikti nespēj turēties ciet un ar grūtībām atturos dziedāt līdzi savām iemīļotajām kompozīcijām. Suņa dzīve. Tomēr aizraujoša.    11 comments|post comment

[05 Jan 2005|11:11pm] [ mood | pusmiris ] [ music | Natasha Bedingfield - Unwritten ] Īsi pirms pusnakts man, drudža pluinītai, izdevās pierāpot pie monitora, lai pasūkstītos par savu nožēlojamo stāvokli. Err, ko nu tur daudz... No liekas pārpūles kļūs vēl nelāgāk kā ir patreiz...Pēc 35 stundu miega nekas prātīgs tā kā tā nešaujas prātā... 4 comments|post comment

DEKADENCE [02 Jan 2005|07:45pm] [ mood | dekadentisks ...bet priecīgs ] [ music | Fun Loving Criminals - Scooby Snacks ]                                               LAIMĪGU JAUNO GADU! ! ! dekadence.. bet tā tam bija jānotiek 3 comments|post comment

migla [29 Dec 2004|01:53pm] [ music | The Used - Lunacy Fringe ] vakardienas migla tik dievbijīgi un uzpūtīgi eleganti peldēja pa zemes virsu, un savādi, bet jo vairāk tā dzinās visu savīkstīt un nobēdzināt no ļaužu acīm, jo vairāk es redzēju. Beidzot es ieraudzīju vekalu skatlogus, izrotātus svētkiem, tikai tad pamanīju lielas un mazas svētku eglītes ielās un pie lielveikaliem un zelta eņģelīšus ar zelta taurītēm karājamies miglas ietīstītos koku zaros un pēdīgi ievēroju elektriskās svecītes cilvēku mājokļu logos un sudraba zvaigznes egļu galotnēs. Migla nojauš, ka no viņas neko vairāk negaida kā vien tādu aklu necaurredzamību, kurā var ieslēpties un nedomāt, nerunāt, nemīlēt, nesāpēt, tikai tā lepni gulsnēt. Es arī gribu tā, nedomāt un zināt, ka visi ar mani ir apmierināti.   7 comments|post comment

[28 Dec 2004|03:51pm] GRIBU KVALITĀTI 3 comments|post comment

[28 Dec 2004|03:47pm] [ mood | šķebīgs ] [ music | Ben Harper - She's Only Happy In The Sun ] Pasaule ir tā štruntīgi iekārtota, ka vienu brīdi tu jūties laimīgs un bezrūpīgs, bet jau nākamajā saņem sulīgu pliķi sejā, un tas vaidziņš sūrst daudz ilgāk nekā medainais kumoss mutē jūtams... aplam nejēdzīgi, ka negācijai ir tik ilgdzīvojošs efekts, bet prieciņš ātri vien izkūp kā dūmi gaisā, un, lai kā es censtos šo sajūtu restaurēt savā apziņā, tas nekad neizdodas. it kā bez tā visa tāpat nebūtu gana, cilvēkam ir tieksme vēlēties vēl un vēl vairāk, ilgoties pēc kā tāda, par ko viņam pašam īstas skaidrības nav un bieži vien tādā veidā saecēties pašam ar sevi.   4 comments|post comment

dažādi iespaidi [27 Dec 2004|12:43pm] [ mood | rāms un pakļāvīgs ] [ music | Frank Sinatra - Have Yourself A Merry Little Christmas ] vakardienas milzīgo sajūsmu un ekstāzi šodien nomainījis tāds vēl nepieredzēts rāmums, klausos miermīlīgas Ziemsvētku meldijas, atgūstot iekavēto, jo dažādu iemeslu dēļ svētku klusumu esmu palaidusi garām, stūķēju mutē vienu Raffaello pēc otra un svētā mierā klikšķinos pa klaviatūru. Kāzas tomēr ir jauks notikums - aizkustinošs un jautrs, kādu as'ru var nobirdināt un tad nonstopā priecāties uz nebēdu. Turklāt tās nebūt nav vienīgās priekšrocības, bez iekšēja saviļņojuma un vispārējas jautrības var jūsmot par to, cik viss krāšņi izskatās, par visām greznajām ainām, ēst un dzert (ar uzsvaru uz vārda `dzert` ) cik tik lien, padižoties ar savām fancy lietām, sākot ar vakarkleitu un beidzot ar peldkostīmu un iekļūt kāda modes žurnāla lappusēs, izdancoties no sirds kvalitatīvas mūzikas pavadījumā, kā arī krist grēkā, ja ir vēlēšanās un visu amorālo atspēkot ar argumentu ``IR TAČU KĀZAS``. Vienā vārdā - universāls pasākums. Negatīvais moments ir tāds, ka pašai ellīgi sagribējās iziet pie vīra, bet kas nu tev dos, ja apkārt vieni vienīgi viendienīši čum un mudž kā sunim blusu, turklāt arī līgavas pušķis tik vien kā pa ceļam aizķēra manu franču manikīru un ievēlās citas neprecētas jaunkundzītes rokās. Pie velna! ! ! :( tomēr galu galā kaut kā nebūt es noriju šo rūgto kumosu, jo nešaubos, ka mans laiks pienāks tik un tā ...                       HAVE YOURSELF A MERRY LITTLE CHRISTMAS ... 2 comments|post comment

[22 Dec 2004|11:45am] [ mood | touched ] [ music | Jason Wade - You Belong To Me ] LOVE versus LUST   1 comment|post comment

kā es ieslīgstu patmīlīgā labpatikā [21 Dec 2004|11:03pm] [ mood | feliz ] [ music | Toploader - Dancing In The Moonlight ] Trakums. ja visas dienas būtu tik inteliģentas, kā šī, es itin drīz vairs neatminētos savu dzimto valodu. lai nu kā, šodien es jūtos kā niecīgs zīdtauriņš, kas pametis savu kokonu un mazliet apžilbis saules staru ķerts. Kas zin, kas par iemeslu tādai negaidītai līksmības dzirkstij, varbūt tie daži nožēlojamie sniega kristāli, kas pēdīgi uzkrituši uz ķēmīgi pelēkās zemes. Jau sen viss likās pārlieku monotons un mikls. Un, šeku reku, sniegs. Tik daudz cik kaķis uz astes var aiznest. Bet tomēr prieks prieks prieks šodien un cerams, ka arī guntrinna šodien ir mitējusies sevi šaustīt daoisma metodēm un ģērbusies pieklājīgās drēbēs kā jaunām dāmām klājas. Vienīgais, kas mani sarūgtina ir vispasaules frizieru brīvdiena tieši dienā, kad man vitāli nepieciešama matu taisnošana... grrrr 1 comment|post comment

navigation [ viewing | 120 entries back ] [ go | earlier/later ]