La Flor De Mal [entries|friends|calendar] una chica mala [ userinfo | livejournal userinfo ] [ calendar | livejournal calendar ]

Tumša Bilde [22 Feb 2005|08:21pm] [ mood | triceklīgs ] [ music | Zodiaks - Polo ] Vai, Die's. Kamēr es te rimtā bezrūpībā baudu savas smalkās privilēģijas vai uztraucos par tik maznozīmīgām detaļām kā romantika un tumšā bilde manā ''gribu-negribu'' ekrāniņā, Turcijā kāda nabaga melnā tēvaiņa vidēja izmēra dzimumloceklis tiek iemaisīts kečupā kopā ar tomātiem un garšvielām un pārējo kāpostu, savukārt kāda auksta zviedru dāma to iegādājas, izvelk ārā un izsludina pasaules līmeņa traģēdiju. Pasaule iet uz galu, ka es jums saku. Kāds labs draugs šodien sāka biedēt mani ar stāstiem par bulīmijas rezultātā izkritušiem zobiem un izvadorgānu darbības apstāšanos, jo nodomāja man noslieci uz bulīmiju piemītam, lai gan es biju tikai pārdozējusi gumijas lācīšus un dikti stenēju un sūrojos par kalorijām.   Es sēžu te, savā čūskulājā, kā tāda mafijas vadone un nezinu, ko pati vēlos. Kā būt, ko darīt. Jau labu laiku nezinu, bet tikai tagad saprotu, ka vaina ir manī, manī taču, pie velna! Viss būtu, ja vien es vēlētos. 11 comments|post comment

Tikumības Skola [20 Feb 2005|09:54am] [ music | Eolika - Tava Atnākšana ] Tas taču nav pareizi, ka mēs mīlam tik stipri, ka esam gatavi piedot viszemiskākās nekrietnības un pazemojumus, esam gatavi aizmirst pārciestās sāpes un ieslēgt aizvainojumu dziļi sirdī aiz trejdeviņām atslēgām. Agri vai vēlu atradīsies kāds kramplauzis, kas atmūķēs vaļā tās smalkās slēdzenes un viss lūzīs, velsies un sagraus, satrieks, iznīcinās kā sniega lavīna mazus kalnu ciematus. Patiesības stunda visām Solveigām. Ja viens mīl vairāk par otru, nekad nekas vairs nav glābjams. Visnotaļ īsa nedēļas nogale ar mazdrusciņ postpadomisku piegaršu un daudz nepatikšanām vientuļā, gluži laikmetīgā viesnīcā un visnotaļ puritāniska naktsdzīve klusos naktsklubos. Un visnotaļ neauglīgas pārdomas. Varbūt arī sava veida mēģinājums sevi savaldīt un mainīties. Varbūt biežāk derētu tā uzspodrināt to milzīgo, nesaprotamo vērtību diapazonu - lai nekas tur neierūs kā tagad. 28 comments|post comment

Viss No Sākuma [18 Feb 2005|02:41pm] [ mood | - ] [ music | Damien Rice - Amie ] Nenoskriets aplis Ir pilns soļu Kas smaržo pēc uzvaras Zaļāka zāle Un zilākas debesis Ir tikai pasakās Vai salkanos seriālos Un nenodzīvota diena Smaržo tāpat Bet ir pilna Nepateiktu vārdu 2 comments|post comment

Dievs, Svētī Želejas Lācīšus [15 Feb 2005|08:57pm] [ mood | entuziasma pārpilns ] [ music | Damien Rice - Cannonball ] ''Gana činkstēts, gana as'ru liets,'' es nodomāju, no rīta sajūtot briesmīgu smelgoņu 4 stundu garumā saraudātajās acīs un neciešamu dūrēju smadzeņu rajonā. Dīvaini, bet palūkojoties spogulī, bez visa šausminošā es ieraudzīju arī tādu kā dedzīgu liesmainumu -  es gribu savākt pēdējās vīrišķības paliekas savā sievišķīgajā dvēselē un uzsliet no tām vērtīgajām drazām sev mazu būdiņu Hawaii pludmalē. Tāpat kā velti ir ļaut kaut kādam vella vīrišķim sabojāt savu emocionālo dzīvi, nedrīkst arī skumju iespaidā atkāpties no sevis un ļaut savai fiziskajai labsajūtai izrīkoties ar savu ķermeni autopilotā. Nebūs te nekādas gaušanās, nekādu žēlabu vairs, nekādas sūrošanās, kreņķu vai histērijas!  Ap pēcpusdienu man galvā sāka malties tikai viena apsēstīga doma -želejas lācīši!!! Ahhh, kā man gribējās želejas lācīšus! Un, kad es kodu nost galvu jau kādam trīspadsmitajam lācītim, es beidzot atcerējos, ka dzīve tādi krāsaini un gardi želejas lācīši vien ir. 75 comments|post comment

Vispārēji Dekadentiska Diena. [14 Feb 2005|03:50pm] [ mood | piegānīts ] [ music | Damien Rice - The Blower's Daughter ] Šodien viss kaut cik vizuāli baudāmais un morāli pieņemamais kapitulē manā priekšā, un tā vietā man nākas redzēt zemiskas un pat biedējošas lietas. Galvenokārt, sabiedriskajā transportā. Riebuma izteiksme manā sejā iegūla jau pašā dienas sākumā, noraugoties uz 9-10 gadus veciem puišeļiem, kuri ļaužu pilnā tramvajā spēlējās ar kondomiem ar zemeņu smaržu, stūķējot tos sev uz roķelēm un dumjajām galvām un rādot reti nepiedienīgus un riebīgus žestus vecām sievelēm garāmbraucošajos tramvajos. Nepietiek, ka gandrīz ik dienas trolejbusā man jāsastopas aci pret aci ar netīriem bezpajumtniekiem, zaglīgām čigānietēm un histēriskiem bezbiļetniekiem, šodien pat konduktors bija pabriesmīga paskata transvestīts, kurš, ļoti sievišķīgi dūdojot, žestikulējot un vaikstoties, centās izraidīt no braucamrīka kārtējo klaidoni. Mācieties, sievietes, - perfekta uzacu korekcija! Ar to vēl nebija gana, atceļā gaidot autobusu man uzbruka izspūris vecis ar kūju, iedomājies, ka ir pasaules varenākais burvis, un demonstrēja, ka var pacelt kāju acu augstumā paralēli ķermenim. 100 un 1 bezbiļetnieks, tai skaitā kāds apdauzīts vīrs, kurš ļoti smird un neiegādājas biļeti, jo izliekas sirgstam ar ''pataloģiju kāju rajonā'', izlaidīgi skolnieki, kuri pārvadā savus ļoti nehigiēniski dvakojošos sporta tērpus hermētiski nenoslēgtos plastmasas maisiņos. Un, lai mani darītu vēl skumjāku, pasaule manās domās kļūst par netīru, pagrimušu zaņķi, kur jelkādam tikumam nav vietas, un es - es stāvu šī zaņķa vidū un slauku asaras. Kur šodien slēpjas viss skaistais? 30 comments|post comment

Emocionāla krīze. Vērmeļu garša. [13 Feb 2005|07:01pm] [ mood | briesmīgi skumīgs ] [ music | Goo Goo Dolls - Iris ] Es nezinu kas ar mani notiek. Asaras pašas sprāgst ārā un rit, šķiežās, līst, rauj dvēseli laukā. Un šķiet, visam, ko daru, ir kāda savdabīga nostaļģiska nozīme, ka vai jāraud bez mitas un jau ceturto dienu jāvārtās pa gultu mokās un pašpārmetumos. KAS tas ir un, ja tas kaut kas tomēr ir, vai tas ir īsts vai safabricēts manā īgnuma rūpnīcā? Kā lai žēlo un palīdz citiem, ja pašam ir grūti? Mana ikdiena garšo tieši kā pretklepus sīrups, ko tikko kā ar piespiešanos mēģināju dabūt lejā. Pažēlojiet taču mani. Ne jau katru dienu es ko tādu uzdrīkstos lūgt. 20 comments|post comment

Paldies Jau Iepriekš. [11 Feb 2005|11:15am] [ mood | šāds tāds ] [ music | The Beautiful South - Don't Marry Her ] Poll #6046 Interesanti Open to: All, results viewable to: All Viskaitinošākā cilvēka īpašība ir: View Answers paviršība 1 (6.2%) greizsirdība 0 (0.0%) skaudība 1 (6.2%) mantkārība 0 (0.0%) cietsirdība 1 (6.2%) patmīlība 0 (0.0%) bezgaumīgums 1 (6.2%) neķītrība 1 (6.2%) samaitātība un baudkāre 0 (0.0%) negodīgums un divkosība 11 (68.8%) 3 comments|post comment

Mazais Manifests Sv. Valentīnam [10 Feb 2005|09:42pm] [ mood | savādi apcerīgs ] [ music | Rosey - Love ] Nenoliegšu, ka tāds savveidīgs dedzinošs smelgums, 14. februārim tuvojoties, man pieskaras brīžos, kad pienācīgi nepieskatu savu nesatricināmību un modrību un kad esmu palaidusi savu dzīvesprieku brīvsolī. Nevaru noliegt arī mīlestības vitālo nepieciešamību, nevaru noliegt to romantikas stīgu, kas manī uzvilkusies trīs. Un nevaru noliegt, ka tas taču ir skaisti visādā ziņā. Bet padomājiet, cik tas viss patiesībā ir banāls un uzpūsts! Kam vajadzīga tāda diena, kas kā ar knaiblēm velk no Tevis ārā mīlestību, un apkārtējā, mākslīgi radītā vide ar stingru roku to uzliek gandrīz vai par pienākumu ikvienam mīlošajam un mīlētajam?! Vai tad nedrīkst un nav jaukāk atzīties jūtās ik dienas? Vai tad diviem no jūtām apskurbušiem cilvēkiem nav vēlme dalīties jūtās un paust tās visai pasaulei jebkurā citā dienā? Un tā mākslīgi uzsintezētā, sirdīm un amoriem laistītā augsne mīlestībai ir vien ilūzija, kā impulss sekojošam deklaratīvam (un vai vienmēr patiesam?) ''Es Tevi Mīlu''. Nepiekrītu ne Valentīndienas skeptiķiem, nedz pārlieku dedzīgiem aizstāvjiem, bet gan tīrām, permanentām jūtām, kas neuzplaiksnī jo spēcīgāk tikai tādēļ, ka to pieprasa kāds ķeksītis kalendārā. http://www.quizyourfriends.com/yourquiz.php?quizname=050209145543-558657 33 comments|post comment

Pašvaldību Vēlēšanas un Politiskā Apātija [09 Feb 2005|12:45pm] [ mood | slinkums mani tur aiz matiem ] [ music | Bjork - All Is Full Of Love ] Esmu paņēmusi brīvdienu uz šoka pamata un nodarbojos ar partiju vēlešanu programmu apskatu un  kandidātu sarakstiem. Jau kādu nedēļu jūtu uz sevi izdarītu spiedienu, bet, nekā nebija, es savu balsi neiemainīšu pret iespēju tapt vestai uz skolu siltā mašīnā. :)Un lai jau manā sabiedriskā transporta hierarhijā nekas nemainās, man viens pīpis. SDS sola novērst etnisko sašķeltību un iedzīvotāju polarizāciju bagātajos un nabagajos, Latvijas Ceļš piesola segt pusi kredīta mājokļa iegādei pēc trešā bērna piedzimšanas. Visaizkustinošākais ir Jaunā Laika garadarbs ar apņemšanos '' neizšķiest nodokļu naudu birokrātu galma izpriecās un savu mundieri spodrinošās reklāmas kampaņās''. Es runāju bez ironijas. Vakar satiku galēji apolitisku cilvēku, tipisku margināli, kurš nekad mūžā savos 20+n gados nav atdevis nevienu savu balsi Latvijas labā un kurš domā, ka Tautas Partija ir tas pats, kas Tēvzemei un Brīvībai/LNNK un droši vien būtu arī painteresējies, kad tad beidzot Latvija iestāsies NATO, ja mēs parunātu kādu brīsniņu ilgāk. Labi vēl, ka viņš ir tikai marginālis, bet ne mūžīgais vaimanātājs. Uz paplātes mums neko nepienesīs, esam tomēr demokrātiska sabiedrība. Es esmu ar mieru iesaistīties. UN jūs? 55 comments|post comment

Bad Girls vs Good Girls, Gucci vs Pučīte [08 Feb 2005|08:30pm] [ mood | miegains ] [ music | Carlos Santana - Hoy Es Aidios (featuring Alejandro Lerner) ] Cik kaitinoši gan var būt labie personāži! Es vienmēr jūtu līdzi tikai ļaunajiem, samaitātajiem, egoistiskajiem un nežēlīgajiem. Pie velna, es labāk esmu ļauna, izlepusi fūrija, nevis svētulīga, altruistiska, frigida dievgosniņa, kura gatava lēkt ugunī, lai atpestītu no ciešanām pat savus nelabvēļus. Pie tam, dzīvē tāds radījums nemaz tehniski nevar pastāvēt. Savukārt, tie ļaunie gan man iet pie sirds, tās ambiciozās, izlutinātās sievietes, kas cīnās par to, ko grib, plūc viena otrai matus un rīko graujošus skandālus. Turklāt, viņas parasti ir skaistas, viltīgas, temperamentīgas un kaislīgas. Bet arī tas bieži ir stipri pārspīlēta galējība - viņas parasti ir tik nesatricināmas savā nešpetnībā, ka nemīl pat bērnus! Man ļoti ļoti patīk mazi bebīši, nepārprotami manī ir modies mātes instinkts. Visai spēcīgs instinkts. Viss, ko mazulītis paveic pirmo reizi, manuprāt, izskatās kā brīnums. Nenovērtējams. Starp citu, manas krustmātes mazmeitiņa, kura vēl nerunā, aizvakar man pateica ``Gucci``. ''Nē, viņa teica ``pučīte``*!'' ''Nu es taču dzirdēju savām ausīm, ka viņa teica ``Gucci``!'' ''Nu, kāds vēl, pie velna Gucci, protams, ka viņa teica ``pučīte``!'' ''Gucci!'' ''Pučīte!'' Es tomēr paliku pie sava, kāpēc gan, lai bērns bez iemesla pieminētu ''pučīti'', gudrs sīcis, runāt vēl neprot, bet smaržas atpazīt jau pieprot! *puķīte 56 comments|post comment

Enerģētiskā krīze [07 Feb 2005|05:28pm] [ mood | atvieglots ] [ music | S.I.L.S. - Dziesma Par Sievieti Vāvu No Ruandas ] Mana ikdiena visādā ziņā atkarājas no tehnoloģijām. Es gribu no tā atbrīvoties. Pārnāku mājās no savām aizņemtas sievietes gaitām un konstatēju elektrības nepieejamības faktu. Nav. Pazudusi. Grūti jau to atzīt gan, bet mani plāni bija pagalam. Ne bezvada tālruni uzlādēt, ne drēbes mazgāt, ne TV, ne DVD, par kompi nemaz nerunājot. Nolīdu kaktā un nodevos politikas papīru kārtošanai un šķirošanai. Pilnīgi noteikti tas bija kā pamudinošs Visvarenā žests, jebkādos citos apstākļos es būtu nogrimusi savā bezjēdzīgajā slinkumā.  Kā lai atgūst negulētās naktis, ja pat dienās nav vaļas nosnausties? Lai vai kā, esmu visai apmierināta ar dzīvi, aktuālākā sajūta - atvieglojums. Beidzot esmu pieņēmusi lēmumu, tiekot vaļā no šaubām, svārstīšanās un vilcināšanās. Vai tad jūs nekad nav piemeklējusi sajūta, kad  kādu tik ļoti gribās dabūt sev, bet pēc laika sprīža šī vēlme izkūp gaisā kā nebijusi, arī tad ja gribētais jau sasniegts? Vai tad tas ir tik nosodāmi? Vien muļķis vai mironis nemaina savu viedokli... 24 comments|post comment

Vājprāts. [04 Feb 2005|11:32am] [ mood | laimīgs ] [ music | The Thrills - Deckchairs and Cigarettes ] Sašķobījās mani labie uzskati par valodniekiem, kolīdz man ausīs nonāca vārda ''tusiņš'' jaunie sinonīmi - burziņš, mīciņš un grūstiņš. ''Tusiņš'' jau pats par sevi ir nevienam nevajadzīgs un bezjēdzīgs vārds, tad kādēļ tērēt laiku un radīt vēl kaudzi tik pat bezjēdzīgu vārdu? Turklāt tādu, kas ļauj vaļu manai samaitātajai domāšanai. Kurš tādus lietos? Vājprāts. Ak, jā, vakar mani nesagatavotu pārsteidza pēkšņa atskārsme, ka man tomēr patīk mana nākamā profesija. Sapratu to brīdī, kad sajutu vēl nebijušu žēlumu (!) pēc vārdiem ''Lekciju beidzu''. Vājprāts.   - Tātad tu uzskati, ka sievietes vieta ir mājās pie plīts? -Nu ja. Es esmu mužiks. Es eju medībās un audzēju muskuļus. Nu ja, un es esmu vista perētāja, sēžu un tamborēju. Pilnīgs vājprāts.   71 comments|post comment

Dot the i [02 Feb 2005|04:26pm] [ mood | aizkaitināts ] [ music | Toni Braxton - Unbreak My Heart (spanish) ] Amizanta iepazīšanās. Slaids gaišmatis, gandrīz vai grieķu dievs, gandrīz vai īstajā vecumā. Saka, ka esot vēsturnieks - saderības koeficients pieaug. Pasmejamies. Vēsture ir viss, kas kādreiz bijis politika, savukārt politika agri vai vēlu kļūs par vēsturi. Valoda viņam raiti raisās, nav kur piesieties (domās, protams), viss savās vietās, iztiekam bez vulgārismiem -saderības koeficients rāpjas tik uz augšu kā pīrāgu mīkla katlā. Pasmaidu. Un tad es ieraugu viņa roku ieslīdam visai glītās žaketes kabatā un izķeksējam LM (!) paciņu. Visai derdzīgi. Smaids pazūd, peles sabēg alās.   55 comments|post comment

Universāli. [01 Feb 2005|02:12pm] [ mood | skumīgs ] [ music | Head Automatica - Solid Gold Telephone ] Kādreiz, kad biju pavisam mazs meitēns, man mācīja, ka sirdsapziņa ir tuvākais Dieva likumu tulks, un sarežģītās dzīves situācijās it tajā jāieklausās, lai varētu visu atšķetināt saskaņā ar desmit Dieva baušļiem. Toreiz tam nebija nekādas vitālas nozīmes - naivais bērna intelekts nespēj sekot līdzi Lielās Pasaules gudrībām, lai arī kājiņas sparīgi tipina uz dievnamu gandrīz ik svētdienas. Nu man tas viss no prāta ir izkritis, aizmirstas domas un ieradumi, bet to vietā radušies jauni, man vairāk tīkami, un tikai, rokoties pa sen aizmirstiem skapjiem un sen aizmirstām grāmatām, es sāku nojaust, kā viss tolaik nebūtiskais aktualizējies šodien. Padomāju kādu brīdi un atskārtu, cik likumus no šī dzīves kodeksa gadījies pārkāpt, cik gadās pārkāpt ik dienas. Sapurināju sevi. Vienalga, kas ir mūsu dievs un vai mēs vispār atzīstam dieva eksistenci, katram ir vērts par to padomāt. Un pat, ja pirmie 3 baušļi liek mīlēt Dievu, pārējie liek mīlēt cilvēku I     -Tev nebūs citus dievus turēt līdzās man (nauda, ērtības, gods, vara, sekss) II    -Tev nebūs Dieva, tava Dieva, vārdu nelietīgi valkāt III   -Tev būs svēto dienu svētīt IV   -Tev būs godāt savu tēvu un savu māti V    -Tev nebūs nokaut VI   -Tev nebūs laulību pārkāpt VII  -Tev nebūs zagt VIII -Tev nebūs nepatiesu liecību dot pret savu tuvāku IX    -Tev nebūs iekārot sava tuvākā sievu X     -Tev nebūs iekārot nevienu lietu, kas pieder tavam tuvākam</font> 35 comments|post comment

Rūgtums vīna glāzē. Špļāviens sejā. [31 Jan 2005|08:18pm] [ mood | angry ] [ music | BJORK - All Is Full Of Love ] balts - melns. tumšs - gaišs. Tik ātri viss mainās, mijās un svārstās. Mans mīļotais pasniedzējs, augsti godātais profesors Minča kungs ar vienu vienīgu ''ņau'' satrieca manu supermeitenes pasaulīti pīšļos. Roberta de Niro un Barrozo neapstrīdams vizuāls krustojums un absolūts velna  iemiesojums. Peizāža šodien manai artistiskajai acij tīkama, kājas grimst sniegā un noamii grimst dusmu pārdomās. 5 comments|post comment

Omne ignotum pro magnifico* [29 Jan 2005|06:56pm] [ mood | visai nosvērts ] [ music | Cesare Cremonini - Latin Lover ] Vakar beidzot noskatījos Meiteni Ar Pērļu Auskaru un ieslīgu pārdomās, kas ilgs vismaz turpmākās 3 dienas. Man ir neticami grūti skatīties vairākas labas filmas vienā dienā, pat nākošā vai aiznākošā diena var izrādīties par ātru. Tas visu izbojā. Es noskatos filmu un kādu brīdi tajā dzīvoju. Kamēr apnīk. Redziet, man allaž par redzētajām filmām nākas izteikties ar  apstākļa vārda ''beidzot'' palīdzību, jo, redziet, filmu skatīšanās ir tāds strīdīgs un ķildīgs pasākums manā dzīvē, es pat teiktu - vesels skandāls, jo esmu neizsakāmi izvēlīga šajā ziņā, bet vienai, savukārt, iet negribas. Tāda saviesīgs gars manī mitinās. Kāds tuvs draugs klāstīja man par bezgalīgo visuma plašumu, kas savukārt izraisīja diskusiju par gaismas gadiem, galaktikām, citplanētiešiem, zvaigznēm un citādiem grūti izskaidrojamiem niekiem. Tādas pārdomas liek man jukt prātā, jo, mēģinot saprast, cik tad liels īsti tas universs ir izplēties, es vienmēr nonāku pie jautājuma ''Ko es te daru?'' Kas es vispār esmu? Ja neskaita cilvēku miesu, kas tādi gaļas veltnīši vien ir un kam uzdevums aizņemt vietu uz planētas Zeme, tad kas vēl no mums ir noderīgs pasaules telpā? Domas, sajūtas, ilūzijas, sapņi? Un kas paliek, kad tā visa vairs nav? *Viss nezināmais šķiet grandiozs      17 comments|post comment

Ja kādam ir sapņu skaidrotājs - palīdziet! [28 Jan 2005|01:08pm] [ mood | mulss ] [ music | The White Stripes - I Just Don`t Know What To Do With Myself ] ja vien es nebūtu nozaudējusi to padomju laiku sapņu skaidrotājgrāmatiņu! ! ! Šī konkrētā sapņa sakarā noteikti nekaitētu apciemot Freidu, viņš būtu stāvā sajūsmā. Tātad. Ienāku istabā un redzu savu kristāla cepumu trauku pilnu ar baltiem, milzīgiem tārpiem. kliedzu un raudāju, bet neviens nelikās ne zinis, it kā katru dienu tārpi pa māju vazātos. Es biju stāvoklī. Pilnīgi noteikti un nepārprotami, jo vēderiņš man bija pamatīga ķirbīša lielumā, kā nekā, devītajā mēnesī jau. Arī mans brālis bija gaidībās. arī devītajā mēnesī, tikai viņa bēbis nāca pasaulē krietnu brīdi pirms manējā - tāds mazmazītiņš ķipars, uz pusi mazāks kā normāli zīdaiņi. Brālis viņu atdeva prom. bērnu namam, labiem cilvēkiem, nezinu. Devītā mēneša beigās es sapratu, ka mana bēbīša vairs nav. Pazudis. Izgaisis. Kā akā iekritis. Nekad vairs pirms gulētiešanas neēdīšu dateles un nelasīšu grāmatas par holokaustu. 9 comments|post comment

She's only happy in the sun [27 Jan 2005|01:17pm] [ mood | skeptisks ] [ music | Manu Chao - Dia Luna..Dia Pena ] Briesmīgi. Kad redzu bezcerīgi sabrūkam ģimenes, izmisumu neaizsargātu sieviešu acīs, sarūgtinātus vīrus, dzirdu bezkaislīgumu viņu dialogos, sāpes, asaras un nodevību, mani sāpīgi pamet ticība neprātīgai, nesalaužamai mīlestībai. Viss šķiet tikai tāds mirkļa reibums, kad visiem izteiktajiem vārdiem ir tikai mirklīga nozīme. Noreibt taču var no it visa. Kur tad ir mūžīgā mīlestība? Tas ir tikai sofistisks minējums, skaidrojams ar dzejnieku vēlmi cilvēka emociju pasauli dramatizēt līdz galējībai. Un es baidos, ka ar mani notiks tāpat.   Tādos spalgos, gaišos ziemas rītos kā šis, gaiss šķiet tāds smags, saules pielijis un gandrīz vai uzmācīgs savā svaigumā, un brīžos, kad pasaule ir tik gaiša un labvēlīga, ir krietni vieglāk noticēt it visam, arī mīlestībai. Tikko kāds tuvumā esošais pietinkšķēja man pilnas ausis ar sagudrotiem notikumiem no 10-20 gadu tālas nākotnes, kas, protams, raisīja manas dusmas jau piektajā klausīšanās minūtē. Nu netīk man dzirdēt samaitātos prātos sagrābstītas tukšības un peļu olas par to, kur es dzīvošu, ko darīšu un ar ko vienā gultā gulēšu. Tas ir lieki, vēl vairāk - tādas runas mani biedē. Manuprāt, ar pārmērīgām domām un runām par nākotni mirstīgais cilvēks attālinās no realitātes un aizmirstās no saviem tagadnes uzdevumiem. Arī pagātni nevajag daudz cilāt, bet noslēpt dziļi bēniņos, rūpīgi iesaiņotu, lai peles, žurkas un citi sīki kaitēkļi netiek klāt, un šad tad uzmest aci pie kārtējās pavasara tīrības dienas. Nav ko veciem krāmiem pa kājām maisīties. Būtiska loma ir tikai šodienai. ''Reti kurš domā tikai par tagadni,'' pirmais prātīgais teikums no sarunu biedra. Reti kurš to prot un vēlas, tāpēc reti kurš jūtas laimīgs.   Es šodien jūtos laimīga. 22 comments|post comment

Dieu est grand, je suis toute petite [26 Jan 2005|01:37pm] [ mood | touched ] [ music | Rufus Wainwright - Cigarettes And Chocolate Milk ] Visai nīgrs noskaņojums. Dusmojos uz LU, DC++ un uz tik cimperlīgām un izlepušām ausīm kā manējās, jo , redz, viņas necietīs neko citu, izņemot tīru zeltu. Universitāte mani ienīst, es ienīstu datorus, un tukšās valodas par manī ritošajām spāņu aristokrātu asinīm, jādomā, ir taisnība. Mani gaužām aizķēra vakar beidzot redzētā franču filma. Lai gan šo to (atzīšos, visai daudz) man nebija lemts līdz galam izprast un pieņemt, zināms šarms tur pilnīgi noteikti ir. Mišela vēlējās pāriet jūdaisma ticībā, jo viņas mīļotais vīrietis, uz kuru man nez kādēļ ir lielas dusmas, bija ebrejs. Mišela ievēroja sabatu, gāja uz sinagogu un apguva visas smalkās lietiņas par jūdaismu. Atskaitot faktu, ka meitene pilnīgi noteikti ir ķerta, viņas absēstīgā centība šķita pagalam aizkustinoša un man sirdij tuva. Tikai tur ir stipri par maz jūtu. Vai arī ļoti ļoti daudz jūtu, un visas paslēptas, tā lai man būtu grūtāk skatīties. Diena ir tik milzīgs dranķis, ka gribas to iemīcīt atkritumu spainī kopā ar apelsīnu mizām, saraudātiem papīra mutautiņiem un nožēlojamiem gultapakšas putekļiem. Ir ļaunums  bez labuma, taču pēc ļaunuma vienmēr nāk kas skaists, un dieviņš visu saliks savās vietās. Dievs ir liels, es - ne. 17 comments|post comment

Cogito ergo sum [25 Jan 2005|04:19pm] [ mood | piemīlīgs ] [ music | Chicago OST - Roxie ] Jau pēdējās 2 dienas mani tramda tāda neparasta nedrošības sajūta un šaubas par savu nākotni. Šonakt redzēju pagalam šausminošu sapni. Pārsaldināta, bezgaumīga bērnu filmiņa par princesēm. Ziemassvētku vakars, es, neskaitāmas dāvaniņas sasaiņojusi, sēžu pie krāšņi greznotas eglītes baltā, cakainā mežģīņu kleitiņā un gaidu. Neviens neatnāca. Neviens pats. Dāvanas gan tie bija atstājuši gana skaistas, acis vien žilba - kaklarotu, rotātu ar dārgakmeņiem, tikpat krāšņu rokassprādzi un dažādus citus vērtīgus krāmus. Un es raudāju visu nakti, asaras savās krāšņajās špicītēs un volānos slaucīdama. Es ļoti ļoti baidos no vientulības. Turklāt vienmēr esmu domājusi, ka nauda spēj nodrošināt cilvēka laimi un strīdējusies pretī tiem, kas apgalvo pretējo. Jo dienas, jo vairāk mani biedē šīs domas muļķīgums. Šaubos. Stipri šaubos. Es taču varu šaubīties par visu, arī par savas miesas pastāvēšanu vai pasaules eksistenci, bet tikai ne par to, ka šaubos. Kā jau sen teicis viedais domātājs Dekarts: es šaubos -  tātad es domāju. Es domāju, tātad es esmu. Domāšana ir mans pamatprincips, pēc tā arī vados, arī tad, ja acis nerāda un ausis nedzirdīgas. 10 comments|post comment

navigation [ viewing | 100 entries back ] [ go | earlier/later ]