La Flor De Mal [entries|friends|calendar] una chica mala [ userinfo | livejournal userinfo ] [ calendar | livejournal calendar ]

Pasaka Par Smalku Žogu. Agnese, Tu N'es Pas un Ange. [26 Apr 2005|02:47pm] [ mood | weird ] [ music | Dan Finnerty - Feel Like Makin Love ] Erudītākais jautājums profesoram no Vācijas šodien bija ''How could you describe current relationship between germans and turkeys?'' Es aizrijos ar košļeni un ierāvos dziļāk pagaldē. Ja man ļautu atbildēt viņa vietā, es nekavējoties kartē norādītu putnkopības fermu izvietojumu Vācijas teritorijā. Manuprāt, vidusmēra vācietim pret mājputniem vērā ņemamu pretenziju nav. Atzīšos, man tīk ļauni pairgāties par cilvēkiem, patiesībā tā ir mana valdzinošākā izklaide. Bet pēdējā laikā jo vaļsirdīgāk un neliekuļotāk es to daru, jo greizāk viņi mani uztver. Viņi labprātāk sazīmē manī humora sievieti un klaunu, nevis nelieti. Mana sirds ir no sarkanas dzelzsrūdas. Pie tam unfortunately es nepazīstu nevienu feju, kura prot skaisti tamborēt. Tikai drāšu mice un saksaula tupeles man vēl nav no pavasara sezonas kolekcijas. Bet šobrīd ap mani metra rādiusā krājas tējas glāzes un papīrīši no šokolādes sieriņiem, jo bez enerģētiskā lādiņa man smadzenes mājas apstākļos negrib funkcionēt konstitūcijas virzienā. 29 comments|post comment

Cigarettes And Chocolate Milk [21 Apr 2005|02:39pm] [ mood | melancholy ] [ music | Lullabies From Paris ] Šokolādes pienam šodien tāda melanholijas piegarša, tādas kā skumjas saožamas cigarešu dūmos. Beidzot arī slīmestiem un cepto baložu ķērājiem virs galvas pienākumi salasījušies kā melna debess, ar smagu nopūtu atvēru Wordu un uzdrukāju titullapu,  atvēru vēlreiz un uzdrukāju vēl vienu. Gandarījums pie manis pakavējās kādu brīdi un aizgāja savu ceļu. Taisies ar', ka tiec, padauza tāds! Pēdējo reizi pabaroju savu mīluli Heikki, kuru ģimenes padome autoritīvā ceļā nolēma represēt un sestdien aizvest tālu prom, jo viņš bendējot mikrofloru un laupot šiem tiesības uz savu krāšņumdārzu. wtf? Izlīmējiet tak savās istabās tapetes ar Babilonijas gaisa dārzu uzdrukām un end of story! Bet tas viss ir tīrie zīdaiņu sīkumi, drūmo sajūtu jau patiesībā raisa kas cits. Žēl, ka es esmu tik jauna un vientiesīga un nepazīstu kompromisu mākslu, žēl, ka es nemāku upurēt, lai vietā iegūtu ko citu. 194 comments|post comment

La Mala Educación [18 Apr 2005|02:23pm] [ mood | donkihotisks ] [ music | Vasco Rossi - E... ] Lai arī nāk vasara un saulrieti pie jūras vēršas jo dienas jo skaistāki, vismaz 2-3 reizes nedēļā dusmu pūķis, kas manī mīt, špļauj ugunis. Arī, starp citu, bez acīmredzama iemesla. Šodien viņš pamodās lekcijas laikā kopā ar riebumu pret laulības slēgšanas un šķiršanas pretīgo izskatu juridiskā gaismā. Mantas dalīšana. Fiktīva laulība. Samierināšanas laiks. Bērna izcelšanās noteikšana. omg! Goda vārds, man kļuva nelabi, uzmetās zosāda un rokas sažņaudzās dūrēs. Ikdienišķas lietas pārlieku lielās devās traumē manu sapņotāja dvēseli. Mulsuma iespaidā aizbēgu jau pēc pirmās lekcijas, tikai tramvajā kāds neaudzināts arābu izcelsmes ieceļotājs, iespējams tādēļ, ka Sprīdīša augumā, blenza manā décolleté tik ilgi, kamēr izsauca mana nezvēra sirdī patiesu vēlmi nogalināt. Iejoņoju mājās, sakliedzu uz suni, tad atradu ledusskapī pasakaini garšīgu lasi un nomierinājos. Tas pūķītis tomēr tāds savaldīgs un ļoti labi audzināts - nerīko skandālus sabiedrībā, vairumā gadījumu nevienam pāri nedara, nolien klusītēm stūrī, nolamājas un saplēš pāris šķīvjus vai modes žurnālus druskās. 15 comments|post comment

Gribu Būt Zvaniņš! [13 Apr 2005|02:53pm] [ mood | intimidated ] [ music | Perkons - Slidotava ] Man nolasīja morāli.  Es nederot tam, kam es vēlētos derēt, es daudz gribot, bet, izrādās, tie, kas daudz grib, pirmie attopas ar pliku dibenu uz mūrīša. Es esot izlutināta un iedomīga, dzīvojot kā niere taukos, nekāda darba nezinādama, kamēr citi kā mazie nēģerēni raujas mellām mutēm. Es sajutos kā Uz pasakas uzpirkstenis, kurš gribēja būt zvaniņš, jo viņam bija apnicis stumt adatas. ''Dam - Re, kā Mārīte bez tevis pirkstu sadūra! Dam - Ko tu domā galu galā?!''  Vēl tagad tā dimdoņa, tas lielais dim-dam skan ausīs.  Bet atceroties Imantu Ziedoni, man nez kādēļ ienāca prātā ielūkoties grāmatu istabā, kur atpūšas manas bērnības dienu grāmatiņas. Stāraste man tolaik bija mīļākā lasāmviela. Acīs sāka tā savādi svilināt. Cik daudz tur mazu sapnīšu, mazu smaidiņu, aizkustinoši nobružātu grāmatu muguriņu, niķīšu un blēņu un maigu atmiņu par bērnu dienām. Tad es notrausu asaru, paņēmu savu Stendāla Le Rouge Et Le Noire, iekārtojos spilvenos ar glāzi Bailey's un bērnība izgaisa tālumā. 24 comments|post comment

Viena Brīvdiena Katoļu Sievietes Dzīvē [08 Apr 2005|04:30pm] [ mood | exhausted ] [ music | Lou Reed - Satellite Of Love ] Jūs visi te vaidat un stenat, un raidāt savus nespējnieku nevarības fluīdus arī man, ja? Nu nav man spēks kaulos. Pedāļi neminas, domas neraisās, kājas uz kāpnēm neceļas, biljarda bumba neripo, par boulingu nemaz nerunājot. Laikam standarta vitamīnu trūkums organismā. Šodien vārtos pa mājām - galvassāpes, tiešraide no Vatikāna, kapučīno, paciņa ar papīra mutautiem un, ziniet, man uzšķaudīt uz to, cik aplami jums tas varbūt šķiet. Pārdesmit metru atstatumā no manas guļvietas atrodas tāds no rietumu civilizācijas attālinājies veikaliņš ''Pārtika'', kur ož pēc suburbijas, iztikas minimuma un paģirām, un man tik ļoti kārojas citronu sula, pat tad ja tāds atjaukts surogāts vien tur būtu atronams. Tur pie ieejas stāv bariņš vietējo saulesbrāļu ar alus pudelēm, un man šķiet, ka viņi redzēs, cik nožēlojami es šodien jūtos, ja es tur speršu kāju. Es par maz smejos, tāds ir tas vitamīnu deficīts. Nav tā kā kādreiz. 14 comments|post comment

Mauvais Ton [07 Apr 2005|02:25pm] [ mood | pūcīgs ] [ music | The Movies - Crossroads ] Tas gan bija sen, bet, kad es Finding Neverland noslēgumā slaucīju asaras, tur esošie pārīši (jāpiebilst, ka publika sastāvēja tikai no pāriem, it kā mūsdienās vientuļam cilvēkam kino neinteresētu) maigojās pilnā sparā, it kā filma būtu bijusi mīlas romantikas kalngals. Banālie, izvirtīgie, dezinformētie nelieši. Gan jau bija izsapņojuši, ka tas būs pirmšķirīgs erotikas gabals ar varen piedauzīgām ainām Vinsletas un Depa tēlojumā. Tad, lūk, viņi aplauzās un paši rīkoja savu priekšspēli, nez kādēļ izvēloties visskaistāko un skumjāko filmas momentu. Un šodien mani atkal viss sanikno. Un pavasaris atriebībā par maniem vārdiem par mani ņirgājās, šļākdams man sejā slapjdraņķi. Kāda velna pēc Tev, cilvēk, kratīt kāju lekcijas laikā, kad es cenšos projicēt domas uz Veimāras Republiku, ja  figviņzincik galdi ir savienoti vienā veselumā? Pa TV vispār kādreiz kaut ko skatāmu rāda vai nē? Izmetīšu pa logu to bezjēdzīgo kasti pie suņu kakām. 20 comments|post comment

Krāsaini Tērpi, Puķes un Lūpas [06 Apr 2005|02:24pm] [ mood | pied****s ] [ music | Iron & Wine - Love And Some Verses ] Atbaidošs skats. Tie sievišķi tur līž viena gar otru izkrāšļojušās, apspriež jaunākās tendences un nekas viņām cits dzīvē neinteresē, kā tikai smiņķi, nauda un tāda rīvēšanās. Kā tāds ķērcošs žagatu bars. Un es maisos pa vidu, it kā būtu ar to visu pārņemta tikpat lielā mērā. Tādas jau mēs esam, cita vairāk, cita mazāk. Un šodien ir tracinoša diena, tracinoši nīstama diena, kas padara mani ļaunu, ļaunatminīgu un zemisku. Ja tev, tantiņ, ir garīgi slims mazdēliņš ar vairogdziedzera hormonu trūkumu, tad, lūdzu, pieskati viņu trolejbusā braukdama un neļauj viņam pārkāpt pasažieru tiesības uz labvēlīgu apkārtējo vidi. Bet naktī es nespēju gulēt, jo kaut kādā dūksnainā purvā man uzbruka radījumi, kas izskatījās pēc degunradža un ziloņa krustojuma, kamēr ievucis centās no manis tos lopus atgaiņāt ar milzīgu veseri, un rādījās 100 citi neticami murgi. -Tu tā centies panākt, lai es par Tevi aizmirstu? -Nē, es klusībā pārbaudu, cik bieži Tu par mani atceries. (saņem, nelieti) Ak, šie šovinistu diegabikši. 9 comments|post comment

Pirmie Vasarraibumi Uz Deguna [04 Apr 2005|04:42pm] [ mood | saules iekrāsots ] [ music | Willie Rosario - Let's Boogaloo ] No rīta zvilnēju auditorijā pie vaļēja loga tiešos saules staros un cepos kā tāds speķa rausītis, galva sāka griezties no laimes un karstuma un aizžmiegtām ačelēm grūti bija redzēt jelko uz saules apmirgotas sienas. Pie velna, es mīļuprāt saņemtu tās nožēlojamās PowerPoint prezentācijas uz meilu, bet viņai, redz, bail esot. Jā, jā, vēl aizceļos no rokas rokā varenie mākslasdarbi - no teorijas grāmatām pārrakstītie slaidi un citās augstskolās tiks lasīti, un prēmija par neatsveramu ieguldījumu tiesību zinātnē izpaliks. Muahaha. Bet pavasaris ir šepat, to jūs man neapstrīdēsiet, es BEIDZOT atgriezīšos pie svārkiem. Visiem ir labi. Tikai ksenofobiskā rasiste guntrinna uztraucās, ka viņas tālajiem pēctečiem astotajā paaudzē būs apaļas, ūdeņainas acis. Un tie vasaras raibumi šoreiz nav vis no solārija. 15 comments|post comment

Dolce Vita [30 Mar 2005|01:28pm] [ mood | happy ] [ music | Cream - Strange Brew ] Apgānītā Rīga vienā redzējienā pārtapusi par ļoti mīļo Rīgu. Ko nu tur slēpt. Pavasaris galvā iemeties. Atskrējis pa piesmietajām ielām, slapjdraņķi, sapiņķējies manās nesistematizētajās domās un izmitinājies tur uz palikšanu. Viņam jau, plikadīdam badmiram, nav no kā kaunēties, tāds viņš bijis vienmēr un vienā laidā atģērbis cilvēkus līdz viņu slēptākajām pārliecībām. Laisko kūtrumu ar joni nomaina joie de vivre un gribas, lai tas vazaņķis pavasaris pazūd pie visiem velniem ar savu zobgalīgo sauli, svaigo smaržu un hipotētiskajiem fluīdiem. Es gribu vasaru, nepanesamu sutoņu, smilšu graudus sabirušus iekš Walkman, labākos Daiquiri pasaulē, siltas, zvaigžņotas naktis,  nokaitētu bruģi, bezmērīgu naktsdzīvi, gribu sāpošas rokas pēc nebeidzamas airēšanās pa Gauju, gribu žāvēt saulē pēdējās cigaretes, gribu apmaldīties mežā, baudīt smalkus dzērienus smalkās vietās un pusdienās tušonku ar rupjmaizi. 36 comments|post comment

Baby's Got A Temper [25 Mar 2005|01:25pm] [ mood | iztrūcināts ] [ music | Emiliana Torrini - Sunny Road ] You are an Italian. What's your Inner European? brought to you by Quizilla Mamma mia! Kā gan tas varēja gadīties? Būs jāpiestrādā pie tēla... 4 comments|post comment

Rīts Ar Kreiso Kāju. Kārtējais. [24 Mar 2005|11:03am] [ mood | sakāpinātas emocijas ] [ music | R.Kalniņa & A. Mielavs - Apturi Mani ] Vēl nupat pie mana loga nokarājās tādas milzīgas, izskatīgas, treknas lāstekas, bet kāds, paņēmis garu kārti, atnāca un viņas nodauzīja nost kā tādus nevajadzīgus krāmus. Atlaist. Tādā sastinguma laikā es dārzā neuzturos principā, tā kā pāris milzu lāstekas vienā mierā tur var karāties, bet tagad skats pa logu ir šaušalīgs, sniegs bezkaunīgi nokusis un redzamas tikai jauno krievu mājas un mežš tālu fonā tāds pelēks kā veca zeķe. Jāiemācās izkāpt no gultas ar labo kāju. Vai drīzāk neuztvert nopietni sīkas nejaucības, kad, piemēram tieku nodēvēta par ''latīņu aitiņu'' vai kad viņš runā par savām bijušajām meitenēm. Ja jau runā, tad nav vērts. Kas man, ellē ratā, par daļu? Apturi mani. 63 comments|post comment

Šķendēšanās Paģirainā Rītā [23 Mar 2005|09:46am] [ mood | spirdzīgs nogurums ] [ music | Michael Buble - Sway ] Es gribēju tā cēli ar pompu kā promenādē iziet pastaigā ar savu mazo asinssuni pa reģionālo mežu, jo tas sīkais dauzonis bija dabūjis savu pēdējo poti pret visām tām suņu sērgām un vainām un jau taisījās ārā vedams, bet rezultātā es tiku vilkta pa sērsnu un sasalušiem ledus klučiem, sniega vāliem un dubļu lāmām, neveiksmīgi censdamās kontrolēt situāciju ar vāri izdvestām komandām un uzklausīdama garāmgājēju piezīmes, ka, redz, ak, cik skaists sunītis, bet var jau redzēt, ka nav mācīts. Un savus baltos zābaciņus apdauzīju! ! !  Un aizdusu noķēru uz kādām 2 stundām. Grrrrrr. Pie velna to Bāskervilu nezvēru, nāksies viņam samierināties ar pārsimts kvadrātmetriem šepat dārzā. Škebīga sajūta ir tajā mirklī, kad nākas smagi nopūšoties pēc apjūsmošanas atlikt atpakaļ veikala plauktā kādu mantu, tupeli, disku, grāmatu, drānas gabalu vai sazin vēl kādu kārdinošu nieku, jo, raug, makā ieperinājies baigais iztukšītis. Bet, ak, man taču pat maka nav! Viss. Šodien vairs neblandīšos pa iepirkšanās centriem, grāmatnīcām un modes veikaliem, bet sēdēšu mājās un krāšu naudiņu. Vai pārstāšu būt atkarīga no kāda un beidzot atradīšu sev darbu, pie velna. Mazāk runu, vairāk rīcības. 26 comments|post comment

Panacejas Kaprīzes [18 Mar 2005|03:57pm] [ mood | jolly jolly ] [ music | S.I.L.S. - Depressive Lovesong ] Jau sācis samanīt manu untumaino iedabu, viņš mudināja, lai nosaucu visas savas kaprīzes un sīkās iegribas ar savtīgu domu tās apmierināt un tad apelēt pie mūsu nevienlīdzības. Es akurāti uzskaitīju visu pēc kārtas, nekā īpaši nešķirojot - sākot ar melno Gucci kleitiņu un baltu māju pie okeāna un beidzot ar 2 gadalaikiem - vasaru un ziemu - pastāvošo četru vietā, nežēlīgi iekļaujot savā monologā arī dzimumzīmīti uz labā pleca, vairāk zvaigžņu, izmaiņas mana suņa smadzeņu darbībā, ātrāku interneta pieslēgumu, ziedu klēpi pie manas gultas ik pirmdienas rītu un tīrāku logu, lai, vientuļās stundās veroties ārā,  sniegs uz tuvējo māju jumtiem šķistu izteiksmīgāks. Tad es gaidīju bezspēcību no viņa puses. Un ko viņš? Viņš uzrakstīja dzeju! Rūpīgi, skaisti, 2 rindiņas par katru no manām 100 un 1 iegribām. Tai skaitā vērsa par īstenību vismaz 8 no tām. Nē, tas bija kas neredzēts! Saprotams, ka tik glāsmains pavērsiens atkausēja manu diemžēl ledusauksto sirdi un petit peu. 13 comments|post comment

Panacejas Atklāsme [18 Mar 2005|01:10pm] [ mood | jauks ] [ music | Toploader - Dancing in The Moonlight ] Nē, nē, mīļie, naudai tomēr nav nozīmes. Lai arī kā tā pievelk un valdzina. $ $ $ Un kas par to, ka tas visiem jau sen ir zināms? Man līdz šim nebija. Jo īstās zināšanas nāk tikai ar pieredzi. Mans pasniedzējs (lai arī igauņu izcelsmes, tomēr gudrs cilvēks) reiz teica, ka mums, meitenēm, jāizmēģina viss iespējamais tā vietā, lai visu dzīvi lasītu grāmatas par mīlestību. Par šadu izteikumu vēl var strīdēties, bet galvenā doma skaidra. Tagad es sāku šaubīties par to, ko pirmīt uzrakstīju par piķīti. Bet lai jau paliek. guntrinna, aizved mani beidzot uz akvaparku. </span> 7 comments|post comment

I Could Have Danced All Night [16 Mar 2005|10:29am] [ mood | labs - slikts, melns - balts ] [ music | Gizelle Dcole And Pilar Montenegro - I Wanna(Shall We Dance) ] Es ļoti ceru, ka šī būs tāda diena, kad es varēšu atļauties 24 stundas no vietas laiskoties pa māju - sildīties dušā 2 stundas 2x dienā, lasīt avīzes un, kā tādam slinkam mincim saldi guļot uz griķu spilvena, iegulēt sev vaigā nospiedumus. Es esmu tik haotiska, ka man pašai sametās bail no sevis. Atliek tikai ieskatīties jebkurā mājas kaktā, arī bēniņos, dārzā vai garāžā, lai tur atrastu kādu manis sen iesāktu, bet nepabeigtu darbu. Nemaz nerunājot par to jucekli, kas vienmēr ieskauj pozīciju, kur es atrodos. Tādu vieglu mantu jūkli es varu paciest, bet netīrumus un putekļus - nekādā gadījumā. Bet tai pat laikā es varu būt kaitinoši pedantiska un rūpīga atsevišķās dzīves sfērās. Ai, lai jau ir, kā ir. Jūs par mani neesat neko dzirdējuši jau kādu laiciņu- tas tādēļ, ka esmu mazliet laimīga. Es laimi nemāku aprakstīt. Tas man šķiet tāpat, kā censties padarīt baltu, svaigi krāsotu grīdu vēl baltāku, mazgājot to ar ziepēm un ūdeni. Lai nu kā, paralēli puņķiem un asarām es esmu atguvusi nozīmīgu daļiņu no sevis.   39 comments|post comment

Penelope un Diks [07 Mar 2005|03:54pm] [ mood | piesnidzis ] [ music | Blindside - Silence ] Penelope bija ļoti valdzinoša un gudra, jūtīga un ironiska un galu galā arī nelaimīga, jo pārspīlēja it visā - lielajā mīlestībā un arī vienaldzībā, kā arī savā attapībā, tādēļ neprata laikus apstāties, bet galvenās vadlīnijas mūžsenas un antīkas - neuzticība. Diks savukārt bija tipisks diks. Bet es savukārt biju saviļņota. Mīlestība, elegance, greizsirdība, erotika, sarkasms, simbolisms un kļūmīgs finišs. Ja jūs domājat, ka, ejot uz teātri, jums tiek dota potenciāla iespēja pavadīt laiku crème de la crème stilā, tad tās ir pēdīgās blēņas. Mūsdienīgs daiļums (izrāde) padomiskā šķūnī, man blakus vīrietis, kurš 10 minūtes pūlējās ar šķērītēm izslēgt mobilo telefonu neatbloķējot taustiņus un varen neapmierināti pensionāri no laukiem. Tā skaisti un eleganti kā process kopumā tas bija tikai manā bērnībā, tagad - tikai gadījumā ja aizverat ciet savus inteliģences vārtiņus un nepievēršat apkārt notiekošajam uzmanību. Tikai skatuve.   26 comments|post comment

In Compacto [06 Mar 2005|11:19am] [ mood | ļoti miegains, bet apskaidrots ] [ music | Sixpence None The Richer - Kiss Me ] Ja jūs kādreiz nekādi nespējat izšķirties par kādu soli, par savām jūtām, t.i. nezinat, ko gribat un ko ne un VAI gribat (lai gan tā visticamāk var gadīties vienīgi man), es varu sniegt padomu in compacto. Recepte prioritāšu izkristalizēšanai. Ingredienti: vajag tikai nodzīvoties tik tāl, ka nav ne kapeikas pie dvēseles, ne pušplēsta graša, pat ne māņticības viensantīmnieka maka dibenā, tad sagaidīt dienu, kad divi kāroti piedāvājumi nāk abi reizē un  vilkt ārā paslēpto piecīti, kas pietaupīts tieši vienam no variantiem (nauda, protams, nepieciešama abos gadījumos, tā jau mūsdienās iekārtots). Prioritātes izkristalizējas vienā stiepienā. Un es uzzināju par sevi to, ko jau vēlējos zināt labu laiku - es nemaz negribu! Tad jau labāk pagulsnēt zem mākslīgās saules vai patērzēt ar seniem draugiem.    4 comments|post comment

Fear Factor [04 Mar 2005|11:43am] [ mood | bailes ] [ music | Hospitāļu Iela - Par Pogu ] Pašlaik ļoti baidos. Patiesība reti kas spēj mani nobiedēt, ir tikai 3 reāli baiļu faktori (ja neskaita žurkas, čūskas, sliekas, simtkājus un visādus citādus riebīgus reptiļus un mūdžus). Vispirms izbīli manī raisa uguns. Man bail pat sērkoku uzraut, kur nu vēl kamīnus un krāsnis kurt. Uguni var dzirdēt, naktīs es pamostos un iztrūcināta klausos, vai nav dzirdams ugunsgrēks. Otrkārt, tā ir vientulība. Visupēc es baidos no blondīņu jociņiem, kas attiecināti uz mani. Nē, drīzāk jau no tā, ka mani uzskatīs par dumju, arī ārpus blondīņu jociņiem. Mani neuztvers nopietni. Saprotiet, man tas ir svarīgi. Pašlaik manu prātu nodarbina tieši tešais faktors. ''Nu kā gan tas iespējams - blondīne un gudra?'' Fuck you, protams, ka tas IR iespējams, bet tik riebīga ironija man ķeras pie sirds. 22 comments|post comment

Alter Ego [28 Feb 2005|03:54pm] [ mood | nekas pārsteidzošs ] [ music | Idlewild - I'm Happy To Be Tonight ] Cik neierasti - starojošām acīm, it kā man pretī slietos lekns smaržojošu hibisku klājums, laistīt dārziņu, kad puķes jau sen no sausuma savilkušās čokurā un nīkulīgi gurdi noliekušas galvas. Es stāvu uz akmens aizaugušā krastā un ar platu smaidu sejā negausīgi zvejoju beigtas zivis, gandrīz kā tās būtu baltas pērles. Es plūcu sulīgas, nogatavojušās zemenes un sviežu grozā ar izdīrātu dibenu un dedzīgi rakstu skaistus vārdus ar baltu tinti uz sniegbalta papīra it kā domātu, ka kādas acis tos spēs lasīt. Es sevi nepazīstu. Kur palikusi tā iecirtīgā, untumainā, mazliet mežonīgā būtne? Man ir tik grūti būt pacietīgam, paļāvīgam jēriņam, tik neierasti un sarežģīti. Vēl vairāk - tas ir par stulbi, jo tam nav jēgas, vismaz ilgstošas ne. Pie velna, tagad, kad zivis sasālītas un vēstules nosūtītas, es gribu beidzot būt es pati! Starp citu, ārā ir lielisks laiks. 56 comments|post comment

Aktrise no Sadegušā Teātra [24 Feb 2005|02:53pm] [ mood | izteikti paškritisks ] [ music | SoundArcade - Taste And Forgive ] Mans pasniedzējs, lai gan igauņu izcelsmes, tomēr gudrs cilvēks, teica pravietiskus vārdus: ''Well... Dzīvo gruntīgs Robinsons uz vientuļas salas - nu un tad? Nav viņam problēmu! Parādās uz salas 2 sievieši - lūk, TĀ jau ir problēma!'' Attiecības, manuprāt,lai arī katram savas, tomēr ir lielākā globālā problēma. Tas cilvēks nav NEVIENAS manas asaras vērts, pat ne tās, kas nevilšus norit vējā un aukstumā, pat ne tās nieka lāsītes dēļ, kas pasprūk sīpolu mizojot, bet es esmu īsta mater dolorosa, patiesībā dumja aitiņa, aktrise no sadegušā teātra, kas pati nenojauš, kādu lomu spēlē uz jau sen malkā sazāģētiem skatuves dēļiem. Aplaudējiet man, lūdzu, šis ir mans neatkārtojamais iznāciens, nesiet man klēpjiem sārtas rozes un atsūtiet limuzīnu pie manas bēdu lejas ap 8.00. Vai jūs pazīstat sajūtu, kad prāts pieteicis nežēlīgu karu sirdij, vai esat piedzīvojuši drūmo stāvokli, kad jūsu ķermenis un dvēsele ir vienīgie ieroči, ko tie izmanto šajā karā?   38 comments|post comment

navigation [ viewing | 80 entries back ] [ go | earlier/later ]