Garastāvoklis:	calm
Mūzika:	Placebo - Song To Say Goodbye

I Wouldn't Mind If My Name Changed To Mrs.
Ja ne štruntīgu apstākļu sakritības, es svētdienas vakarā būtu sēdējusi 3. rindā un situsi plaukstiņas par vienīgo, kā dēļ mirstīgam cilvēkam ir vērts apmeklēt Baltijas telpas aizstāvju nīsto pasākumu austrumos tik slavenajā kūrortpilsētā Jūrmalā. Taču kāzas, kā zināms, nemēdz beigties jau nākamajā rītā, arī ņemot vērā prāvo brūnā daudzumu, kas tika likts lietā, dziedot galda dziesmas, stabulējot uz Rendas tilta vai Zeļļu performancē klausoties. Sestdienas rītā blondīne melnās brillēs, dibenu grozīdama, un puisis uzvalkā, klibodams uz kruķiem, slīpēts sado-mazo pāris no skata, vēra intīmslona LABI durvis un, pārdevējam starp milzu falla imitatoriem smīnot, paģērēja cienījamu kāzu dāvanu, lai jaunlaulātie varētu sevi palutināt. Bet noamii jau nebūtu noamii, ja neiedomātos pēc laulību ceremonijas pasniegto dzirkstošo dziru no šampanieša glāzēm zem letes sapildīt 0,5 alus toveros, lai pa ceļam slāpes nenomoka, un jau pusceļā no Rīgas viņas safrizēto, sapucēto ārieni un adekvāto un korekto iznešanos nenomainītu aizplīvurots skatiens un krodzinieces cienīgas manieres. Mums Kazdangā bija pašiem sava Laima Vaikule, ar mazliet spalvainām krūtīm gan, bet skaista kā vienmēr, uguņošana, savi rēgi parkā, sava komandante un pat muižas dīķī mītoša nāra, kas tika piebarota ar tefteļiem. Vien līgavas pušķi es atkal nejaudāju noķert, un šoreiz tas neaizķēra pat manu manikīru, bet novēlās zemē, kur tam saklupa apkārt neprecētās jaunkundzes, liekot domāt, ka mana iekļūšana sievas kārtā, jo dienas, jo kļūstot kaprīzākai, top vēl nereālāka.