Garastāvoklis:	ak, nē
Mūzika:	Greener - Hurricane

Kā Jau Piektdienās.
Sašutumā secinu, ka SEB Unibankas līguma noteikumos ir pa pilnam pieturzīmju kļūdu, kas maina visu teikuma būtību un liecina par pamatīgu tā sastādītaju imbecilitāti.
Es apgūstu kursu, kur paniedzējs vienā laidā uzdod retoriskus jautājumus, to skaitā mājadarbā padomāt, vai būtu ētiski sūtīt atpakaļ uz dzimteni sievietes, kuras, izvairoties no nežēlīgās birokrātijas, nelegāli emigrējušas uz ASV no Āfrikas islama valstīm, kur notiek sieviešu apgraizīšana, lai liegtu tām baudas priekus. Atklāti sakot, man viens pīpis. Visi ir apmierināti, arī tās jukušās babenes, kas, savos jašmakos ievīkstījušās, dedzina Valentīndienas apsveikumus un plīša lācīšus Pakistānā vai hvz kur un tādas pašas, kas, pat Rietumos dzīvojot, nemāk uzrakstīt savam bērnam skolā zīmi. Rasisms, medicīna, Foreign Affairs, politiskā ētika, dajebkas cits, vienalga par islamu. Bez musulmaņu eksaltētajām izdarībām virs zemes nekas cits vairs nenotiek, islams no rīta, pusdienās un vakariņās. Tak amatpersonas šauj cilvēkus, amīši sacer neprātīgas konspirācijas teorijas, latvieši zog miljonus un krieviem gāzes karš, bet viņi man diendienā rīvē sejā to patoloģisko islamu un gudrus spriedelējumus, lai gan nekad to nav sapratuši un nemūžam nesapratīs. Ejiet d***ā mūžu raudzīt un lieciet man svētu mieru.
Arvien biežāk 'pasēdēt pēc skolas' nozīmē atgriezties mājās nākamajā dienā ar sāpīgi dunošu galvu un trīcošiem muskuļiem. Nu kā jau piektdienās.