Garastāvoklis:	confused
Mūzika:	Rufus Wainwright - California

Suņu Prieks
Izrakuši milzu bedri zem sētas, pa nakti ieradās 2 neglīti, klaiņojoši kranči, izkāvās, apbērnoja mūsu nabaga jauno, naivo kucīti, kura vēl nezina, ka nevar tā dot pa labi, pa kreisi un no rīta, kad tapa pieķerti, aizbēga astes kājstarpē ierāvuši. Dumja jau viņa ir gan, bet piedienīgu vācu aitu partneri bija tomēr pelnījusi. Viss materiāls sabojāts. Vakarnakt šie bija atnākuši atkal, šoreiz rīvējās gar sētu un nelabi vaukšķēja. Es nogribējušos suņu gaudu pavadībā stūmu iekšā pa vienu smadzeņu puslodi Ruso, pa otru plānošanas nenovēršamību, sastrīdējusies biju ar pus pasauli, un pat galva negriezās ne pa labi, ne kreisi. Nu jau ir labāk, bet dienas divas nevarēju paskatīties uz sarunas partneri, kad tas runā, tikai lūrēt caur pieri vai grozīt rumpi kā nelaimīgs robots. Un kad trolejbuss strauji nobremzē, tad sajūta tāda, ka es palieku uz vietas, bet galva ar trakotām sāpēm nolido no pleciem un ietriecas vadītāja kabīnes stiklā. Vajadzēja ikrīta laisko izstaipīšanos veikt mazliet uzmanīgāk.

Lai arī mans uzvārds jau tā ir izteikti unikāls un radu loks, kas to mantojuši, ir mazs, taču Latvija, izrādās, ir vēl mazāka - mana radiniece ir bērnības draudzene pasniedzēja mātei. Nice, vismaz ar Komunistiskās partijas manifestu man problēmu nebūs.