ak, jā, veci cilvēki mani iežēlina vairāk par visu citu pasaulē. es mūždien raudu, skatoties sižetus par veco ļaužu pansionātiem utt. Tādēl pārsvarā es savtīgu iemeslu dēļ cenšos par to nedomāt, lai nesanāk skumji. Bet, ja redzu, piemēram, tādu večiņu, kas nevis ubago, bet kaut ko noderīgu paveic pati savām rokām, tad grēks ir nepalīdzēt.