Legally Blonde

Es esmu blondīne. Un ienīstu mazus, apaļus igauņu izcelsmes vīriešus. Un manas zināšanas, acīmredzot, ir blondas. Average. Un šodien man liekas, ka lielākā daļa blonde jokes ir par mani. Citus es varu diennakts laikā apskaidrot par lobijiem, politiskajām institūcijām un fašismu, bet pati joprojām palikt average. Un cilvēki (vīrieši - red. piez.) ielās blenž uz mani ar tieši tādu skatienu, kā es skatītos uz dumju kucēnu.
Ja vien man mājās būtu kāda apaļa istaba, es noteikti pasēdētu stūri un nokaunētos.

Es nevaru ciest savus kaimiņus. Vai, pareizāk sakot, nevaru ciest viņu pussagruvušos graustus, no kuru logiem, jādomā, skats paveras tieši manā privātajā zonā, t.i., mauriņā, kur es parasti zvilnēju saulē, lasu sieviešu žurnālus un galu galā - cenšos izvairīties no peldkostīma kontūrām uz savas miesas. Bet tas vecais plencis Žeņa allaž stāv uz vakts un vienmēr parādās pie sava svaigi atremontētā pakešu loga nelaikā. Un kā nesaprotams jaunievedums manā zaļajā un miermīlīgajā rajonā jau kādas nedēļas divas pa ielu vazājas netīri narkomāni un pļēguri, izkliegdami visu pasaules sāpi un rīkodami vietēja rakstura plūkšanās, tādēļ ik pārdienas te parādās policija un neatliekamās medicīniskās palīdzības vīriņi un sieviņas. Nu kā lai es jūtos droši?