Nec Plus Ultra

Kāds tikko bija turējis rokās ziedus, kādam, šķiet, pavisam nesen bij asiņojis deguns un kāds cits nebija gana rūpīgi izžāvējis savu lietusmētelīti, bet savukārt vēl kādam somā droši vien bija, man domāt, neglīts dermatīna maks. Tas sākās vakar, kad Keep Smiling un Leiputrijas pēdējās demonstrācijas laikā devu pārāk lielu vaļu savai iztēlei. Es pārvēršos par vilkati, mana oža šodien ir tik smalki niansēta un jūtīga, ka es varētu patentēt visu laiku burvīgāko parfīmu, kuru pārpirktu Džordžo Armani un nosauktu manā vārdā. Vēlāk, protams, es arī figurētu reklāmas rullīšos un bezkaislīgi nolūkotos uz jums no plakātiem autobusu pieturās un lielformāta gaismas kastēm. Bet pavisam citā laikā un realitātē 2 dienas mani vajāja lietus, drēgnums un tūļīgs noskaņojums. Cukurcilvēki ar saviem cukurlietussargiem bija sablīvējušies pieturvietās, kamēr lietus sitās man sejā un spiedās cauri apģērbam, censdamies noskalot manu vienaldzību.