Nu bet izvēle tur ir šā kā tā.
Un izvēle jau uz haļavu neizdara. Vismaz parasti.
Un, protams, pārāk bieži sanāk sāpināt vai nu vienu, vai otru. Bet galu galā mēs taču tāpat izvēlamies sāpināt to cilvēku, kurš mums ir mazāk svarīgs, vai ne?
Tāda izvēle drīzāk ir pašam savu vērtību saprašana, kad Tev pēkšņi nāk apskaidrība, ka Tu labprātāk sāpini Ilzīti, nevis Lienīti.

Un zini, ja upurē savu laimi, lai cits būtu laimīgs, vai tad tā ir upurēšana? Galu galā, Tu taču pirms tam jau zini, ka pats jutīsies nelaimīgs, bet tāpat to dari. Upurēšanās? Nu jā. Bet ne jau neapzinoties sekas. Vienkārši nostādot otru cilvēku augstāk par sevi.
Kas diemžēl mūsdienas ir gandrīz izzudusi parādība. Cita nostādīšana augstāk, tobiš.