Ai nu cik ilgi iespējams pisties par blondīņu tēmu - labi, vīriešiem (ne visiem un daļai tāpēc, ka blondīņfani parauj ar inerci līdzi) blondīne nez kādu iemeslu dēļ patīk. Bet vismaz 20. gs. tas ir apzināti konstruēts un pašu vīriešu bīdīts projekts, kura priekšsākumu vismaz masu apritē visticamāk ir meklējami ASV krišanā uz pin-up - uz šo, vīriešuprāt, seksīgo, uzvedībā pavieglo, seksā ieinteresēto un arī padumjo sievieti, kas nolikta mājsaimnieces statusā aiz-nekā-darīt sūca savu alkoholu un iemeta pa kādai ripai. Vīrietim vismaz kādu laiku ar šādu sievieti ir viegli, bet cik ilgi tas sildīs viņa pašcieņu? Un kāda vispār matu krāsai, pupu izmēram vai kāju slaidumam ir saistība ar sievietes prāta spējām? Da, nekāda. Vienīgi ar to atšķirību, ka blondīnēm apzināti socializēšanas gaitā cenšas likties justies neveikli, tā it kā lai gatavotu viņu lomai, kurā viņai nāksies pieņemt "100 vīriešu izpalīdzīgo un nesavtīgo palīdzību". Ha! Vidējais pirksts viņiem!