"Tas taču nav pareizi, ka mēs mīlam tik stipri, ka esam gatavi piedot viszemiskākās nekrietnības un pazemojumus, esam gatavi aizmirst pārciestās sāpes un ieslēgt aizvainojumu dziļi sirdī aiz trejdeviņām atslēgām. Agri vai vēlu atradīsies kāds kramplauzis, kas atmūķēs vaļā tās smalkās slēdzenes un viss lūzīs, velsies un iznīcinās kā sniega lavīna mazus kalnu ciematus."

Nu nu. nezinu viss. Ir būtiska atšķirība starp "piedot" un "norīt." Ja mēs norijam - tad jā. Tad ar laiku būs pizģec (pardon my french). Bet ja piedodam, tā, po nastajašimu, tad jau viss čikiniekā.