ik pēc pārdesmit minūtēm sirds apstājās. es lūdzu dievam beigas, bet tad nobīstos. esmu pats sev kuce. pamostos un kādu laiku nevau saprast vai neesmu vēl `parvērties par kaķi. viss spalvās. siltās. atkal apjēdzu dienas marasmu, dummas. sirdsapziņa iekaucas. pabiedēju velnu kā sēne galvā izaug doma ziedot upurēt. vārtos saritonos ieduru asu nazi līdz krūšu galiņā un skrubinu skumbrijas. pāriet. no words can describe it. bļagj, pasaule tu esi tik shaura.. un galu galaa cik var raudaat skaljruniishos. serca mira kjerpit ranu fioaletavaja pudra vnjei ti i ja zhizsnjh kakaja tisg akula bezzubajaja, zavtra mel izskjeznjit v luzhu i desjatki mashin za saboj sljedi atstanjit raznacvetnihh shin. viss aizmirstas gaisma iedegas