Ā, nu es sapratu. Es nebiju iedomājies, ka tevi varētu interesēt, kāds ir pašreizējais sabiedrības diskurss. Mani tas nekad nav interesējis, tāpēc nespēšu atbildēt. Varu pateikt tikai to, ka mileniāļi ir fantastiski, bet viņu kritiķi visdrīzāk ir pesimistiski skauģi, kas apzinās, ka viņu labākie gadi ir garāk un viņi nekad vairs nebūs jaunāki, spēcīgāki un gudrāki.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es jau pats esmu mileniālis.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu vai nav jauki! :)

(Reply to this) (Parent)

cik fantastiski ir mileniāļi? man sķiet, tieši mileniāļu dēļ vismaz publiskajā diskursā ir atdzimusi ideja par sociālismu 2.0 un faux neizmērojamo empātijas politiku.
tiesa, starp jaunākās paaudzes mileniāļiem (1996+ uz augšu) ir redzama interneta kultūras iespaidā arvien pieaugošāka kritika pret politkorektumu, visādām kreiso un liberāļu klišejām, proti, institucionalizētas "kritikas" kritika, mani dažkārt pārsteidz, cik viegli un dabiski viņiem tas notiek, cik nesaudzīgi viņi ir gatavi smieties par visu pompozo empātiju un runas kontroli, taču ir viena problēma - gluži kā vairumam modernāko mileniāļu viņu kritiskums ir quite shallow, turklāt, pat ja kritika ir laba, bez pozitīva piedāvājuma/redzējuma, diemžēl, tīra negativitāte, bet muslimus, marksistus un citus totalitāristus (nākamajās divās desmitgadēs lielākos draudus sastādīs tieši tehnoloģiskie nihilisti/totalitāristi) ar tīru negativitāti sakaut neizdosies.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ok. starp citu, kāds prikols dzēsties ārā un pēc tam komentēt kā anonymous, ja visi tāpat zina, kas ir rakstītājs? tas nav baigi konsekventi. pašnāvības domātas dzīvei.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kāda jēga ir savu cibas vēsturi aizvadīt regulāri fašistiski gaužoties par dažādu lietotāju anonimitātes statusu un vēl viņu personīgi iekšējiem motīviem? vēstījums ir svarīgs, nevis vēstītājs

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kā ta nav vēstītājs svarīgs? man tieši šķiet, ka svarīgākā ir persona, kas nes šo vēsti, svarīgākais ir cilvēks nevis ideja. jebkurā gadījumā, pasaulē ir ļoti daudz netaisnības, kā jūs vispār to varat izturēt?

(Reply to this) (Parent)

Tāds ir tavs naratīvs, bet nav jau daudz pierādījumu, ka tā patiešām ir un jo īpaši, ka tajā vainojami mileniāļi. Un vēl jo vairāk, es nevērtēju cilvēkus pēc tādām lietām. Man vairāk mileniāļi patīk, ka viņi ir atvērtāki, mazāk kompleksaināki, priecīgāki un tas pēc paša novērojumiem. Vispārīgi jau protams, viņi tādi paši cilvēki, kā visi citi – citi labāki, citi sliktāki, katram savi dēmoni utt., bet tomēr viņiem ir mazāk to pagātnes traumu, ka piemīt vecākām paaudzēm. Nu varbūt tas atkarīgs no valsts, situācijas atšķiras. Es šobrīd vairāk par UK publiku.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es savu komentāru tieši rakstīju domās par UK publiku, kuri teju drīz ivēlēs neomarksistus un post-staļinistus valdībā tā vienkāršā iemesla dēļ, ka šai atvērtajai, priecīgajai un nekompleksainajai publikai sola vienradžus, varavīksni, piena upes un izrēķināšanos ar tiem nasty bagātajiem un penšiem

(Reply to this) (Parent)

es skaitos mileniālis, un, manuprāt, totāli neatbilstu tevis aprakstītajam kadram. cita lieta, ka es šobrīd esmu spiests būt totāli pasīvs, bet nu... cīņa jau vēl nav galā, vai ne? ;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

sevišķi lv es velku lielu robežškirtni starp 1986-1996 dzimušajiem milleniāļiem un tiem, kas dzimuši vēlāk. sākot no 1996 ir īsti rietumnieki, kuri maz atšķiras no saviem biedriem citviet, lai vai tā būtu Polija, UK, Portugāle vai Somija, pat ASV. visparadoksālākajā situācija ir 1988-1992 dzimušajiem - it kā dzimuši brīvā valstī, it kā nulle sovoka pieredzes, taču, ak, cik ļoti daudz postsovoka dvesmas un rēgu noklusētā formātā viņiem nāk līdzi..
post-1996 ir nevēsturiski vai pat pārvēsturiski subjekti, 1988-1992 ir visnotaļ vēstures/pagājības caurrakstīti subjekti.

(Reply to this) (Parent)