man bija gan austrumi, gan panteisms, gan folkpagāni, bet ne par to stāsts. es turpinu komentēt, jo man rūp - redzu, ka 90% no hēdonistiem un nihilistiem, ko zinu, ir iepinušies vienās un tajās pašās problēmās un mentālajos noburtajos apļos, no kuriem nevar tikt ārā tā vienkāršā iemesla dēļ, ka viņi savu mūždien pret visu kritiski vērsto aci nespēj vai nevēlas pavērst pret šo vienu no pēdējiem bastioniem, pret šo attieksmi "tā apstākļi sakrita, sūdīgā bioķīmija, tur neko nevar darīt" - lūk, kāpēc kritiskie un nihilistiskie nevar savu angsta dzīto kritiku pavērst pret šo savu pēdējo ciešanu noburtības bastionu, kritisko pret (savu!) mūžīgo kritiskumu, kritisko pret "tā nu ir sanācis, neko", kritiskumu pret elli un sātanu (jo, redz, jauniešu fantāzijās tieši sātans nezkādēļ simbolizē kritiskumu un dumpi - ok, jūs uz brīdi iegūstat ilūziju, ka pasaule uzvarēta un establišments vismaz iekšēji gāzts, bet lucītis par to prasa bargu samaksu, ko retrospektīvi arī nodēvē par bioķīmiskām ciešanām un bezizejas grotu). ja man tiešām tik ļoti riebtos, kā ciba nezkāpēc iztēlojusies, es taču nerakstītu un ļautu cilvēkiem sapūt viņu pretrunās.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es neesmu nekāds sātanists, tas viss ir vienkārši komēdija. nu, es esmu kritisks arī pret savu kritiskumu, bet tas nemaina to, kā es jūtos. ja tu zini, kas tieši ir jādara, vari padalīties. vienīgais, ko es zinu, ir tas, ka dzīvei nevajadzētu būt šādai. dzīvē vajadzētu notikt kaut kādai pozitīvai labumu un vērtību apmaiņai. bet tas nenotiek.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

sātanismu biju domājis metaforiski.

(Reply to this) (Parent)

tev tiešām šķiet, ka dzīvē labumu un vērtību apmaiņa vienkārši notiek pati no sevis? "tas nenotiek" - kāpēc tas nenotiek?

arī tautu un valstu likteņos varētu šķist, ka lietas vnk notiek, ka reizēm vajadzētu būt vismaz kam labam, LV valstiskuma gadījums parāda, ka ir kaut kādi determinismi, kurus nekādi nevar pārvarēt, ka nelabu un nepārvarāmu sakritību virkne var bezgalīgi ieilgt, un ja LV kā valsts un latvieši kā tauta izzudīs, tad pēc 200 gadiem mierīgi varēs teikt "tā vnk notiek, ir vietas un apstākļi, kur melnā strīpa nekad nebeidzas un aizved uz pazemojošu galu", taču jebkuram kaut cik domājošam ir skaidrs, ka, ja latvieši un viņu valsts ies bojā, tas būs tikai viņu pašu kolektīvā stulbuma rezultāts un liela daļa vainas būs tajā izšķiršanās punktā, kad latvieši savu stulbumu sāka/sāktu traktēt nevis kā ārstējamu simptomu (bet ne jau ķīmiski, tehnoloģiski, ekonomiski etc), bet gan kā dabisku, neatgriezenisku likteņa sakritību.
sajūtu un nelabuma "naturalizēšana" ir bīstama.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu es nemāku izskaidrot to, kas ar mani notiek. vai arī varbūt daļēji māku, bet nezinu, ko lai ar to šobrīd iesāk. ja tu zini, kas jādara, tad saki droši, jo es nezinu.

(Reply to this) (Parent)