|
Sep. 18th, 2017|07:25 pm |
|
man bija gan austrumi, gan panteisms, gan folkpagāni, bet ne par to stāsts. es turpinu komentēt, jo man rūp - redzu, ka 90% no hēdonistiem un nihilistiem, ko zinu, ir iepinušies vienās un tajās pašās problēmās un mentālajos noburtajos apļos, no kuriem nevar tikt ārā tā vienkāršā iemesla dēļ, ka viņi savu mūždien pret visu kritiski vērsto aci nespēj vai nevēlas pavērst pret šo vienu no pēdējiem bastioniem, pret šo attieksmi "tā apstākļi sakrita, sūdīgā bioķīmija, tur neko nevar darīt" - lūk, kāpēc kritiskie un nihilistiskie nevar savu angsta dzīto kritiku pavērst pret šo savu pēdējo ciešanu noburtības bastionu, kritisko pret (savu!) mūžīgo kritiskumu, kritisko pret "tā nu ir sanācis, neko", kritiskumu pret elli un sātanu (jo, redz, jauniešu fantāzijās tieši sātans nezkādēļ simbolizē kritiskumu un dumpi - ok, jūs uz brīdi iegūstat ilūziju, ka pasaule uzvarēta un establišments vismaz iekšēji gāzts, bet lucītis par to prasa bargu samaksu, ko retrospektīvi arī nodēvē par bioķīmiskām ciešanām un bezizejas grotu). ja man tiešām tik ļoti riebtos, kā ciba nezkāpēc iztēlojusies, es taču nerakstītu un ļautu cilvēkiem sapūt viņu pretrunās. |
|