tev tiešām šķiet, ka dzīvē labumu un vērtību apmaiņa vienkārši notiek pati no sevis? "tas nenotiek" - kāpēc tas nenotiek?

arī tautu un valstu likteņos varētu šķist, ka lietas vnk notiek, ka reizēm vajadzētu būt vismaz kam labam, LV valstiskuma gadījums parāda, ka ir kaut kādi determinismi, kurus nekādi nevar pārvarēt, ka nelabu un nepārvarāmu sakritību virkne var bezgalīgi ieilgt, un ja LV kā valsts un latvieši kā tauta izzudīs, tad pēc 200 gadiem mierīgi varēs teikt "tā vnk notiek, ir vietas un apstākļi, kur melnā strīpa nekad nebeidzas un aizved uz pazemojošu galu", taču jebkuram kaut cik domājošam ir skaidrs, ka, ja latvieši un viņu valsts ies bojā, tas būs tikai viņu pašu kolektīvā stulbuma rezultāts un liela daļa vainas būs tajā izšķiršanās punktā, kad latvieši savu stulbumu sāka/sāktu traktēt nevis kā ārstējamu simptomu (bet ne jau ķīmiski, tehnoloģiski, ekonomiski etc), bet gan kā dabisku, neatgriezenisku likteņa sakritību.
sajūtu un nelabuma "naturalizēšana" ir bīstama.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu es nemāku izskaidrot to, kas ar mani notiek. vai arī varbūt daļēji māku, bet nezinu, ko lai ar to šobrīd iesāk. ja tu zini, kas jādara, tad saki droši, jo es nezinu.

(Reply to this) (Parent)