Ja man tagad kāds prasītu, vai ir, kas tāds ko es dzīvē nožēloju?
Liekas es atbildēt nemācētu. Es zinu kāda būtu mana dzīv e ja man nebūtu manas meitenes, bet tā noteikti nebūtu laimīgaka. Domājams tikai tukšāka.
Ja es varētu pagriezt laiku atpakaļ?
Es tik vien ka stāvētu un noraudzītos sevi smaidam, raudam un pieļaujam kļūdas.
Par nākotni?
Es daudzas no tām vairs neatkārtotu, bet domājams būtu tādas ko varētu darīt atkal un atkal, bet tie jau vairāk pieskaitāmi pie bērnības nedarbiem.

Vai tiešām cilvēks pieaug brīdī, kad pārstaj kasīt odu kodumus...?