Vai mazliet greizsirdība.
Pēc kārtīga pēcpusdienas miedziņa un, kad lietus nelīst var uz stalli.
Nevaru vien beigt priecāties par vīrieša un savas zirgdāmas labajām attiecībām. Tik ļoti saskaņoti, ka grūti pateikt, ka reiz tam zirgam bij vienalga, kas riņķī un apkārt galvenais, lai es esmu. Tagad varu būtu un nebūt viņiem pašiem sava saruna.
Patiesībā jau prieks, ka mana dzīve un sirdspuksti aizrauj vēlkādu tik ļoti.