Vienai dienai par daudz.
Apvienot manu vīrieti un

[kam izdodas mani nokaitināt pāris vārdos, bet lai kā man reizēm gribētos sarunāt tās sievišķīgās nejaucības, vai pavisam mazliet sadusmoties/apvainoties es nevaru.
Cik ātri dažos vārdos viņš var sadusmot tik pat ātri un dažos vārdos atkal uzburt smaidu, beigās sanāk ka tikai sēžu un smejos. Nav ne dusmu ne apvainošanās.]


Tomsonu ar viņa lietišķo psihiloģiju!

[kam patiesi es neredzu jēģu savā mācību programmā.
40 labi(veicinošo) un vēl tikpat "sliktie vārdi"

Tā ir pilnīga buļļa kaka par ko rīt būs jārakta.
Nu nah man tam laiks jātērē!!]

Jā tas viss kopsaucējā- nezinu īsti man vēl ar vien gribas smieties lasot Tomsona murgus. Vai nopietni apsvērt domu ieteikt viņam ārstēties.
Un nenod kāds no tiem augstāk stāvošajiem, ka viņš rīt atkal pieminēs savu meitu, kuru spēlē vijoli un tā pietam ir jauna!

Ar vīrieti arī runāšu rīt!