Tādas man tagad tās brīvdienas sanāk.
Daļu no tām es izbesījos par mazu cilvēciņu nepieaugšanu un čīkstēšanu par dzīves grūtumu/vecāku skopumu un mācību daudzumu. Kam nobeigumā viss varenā frāze "kaut ātrāk būtu pieaudzis".
Arrgg es šobrīd gribu apakaļ savu bērnību un čīkstēšanu par dzīves grūtumu.
Nē es nenožēloju, ka aizgāju no mājām ap gadiem 16 un strādāt un dzīvot tā smuki un patstāvīgi jau no 17, bet varbūt varēju tomēr padzīvot savējiem uz kakla mazliet ilgāk.

Bet ko nu daudz. Šai naktij man paredzēta fizikas parciālās kļūdas aprēķina murgs un articulatio bla bla bla apguve un vēl pirkstu īsie īpašie muskuļi. [Gribas domāt damn it kur es esmu iepinusies]

Sapurinamies vēl kāda nedēļiņa palikusi un tad būs ne tikai studijas bet arī darbs uz kādām 4-6 dienām pa nedēļu.

Btw otru brīvdienu daļu man uz nerviem krita pārpatriotiski noskaņotu cilvēku murgi.

Un vēl vienu daļu es pavadīju mācoties.