Pļek
Veselas divas stundas ārdījāmies ar Jāni pa kaulu kambari. Paši pārsmējušies līki. Nu ok mēs ļoti mācījāmies arī.
Līdz brīdim, kad fonā sāka gaudot/smilkstēt suns...
-Varu derēt, ka tur taisa nākamos kaulus.

Skapī noslēpām krūšu kaulu nezināmam lopam, jo likās par grūtu. Un vēl govs kājas.
Par garlaicību es nesūdzos nemaz.